Background and Aims. Morphogenesis of the upper lip and palate is a complex process involving highly regulated interactions between epithelial and mesenchymal cells. Genetic evidence in humans and mice indicates the involvement of matrix metalloproteinases (MMPs) and their endogenous tissue inhibitors (TIMPs) in cleft lip palate (CLP) aetiology. This study investigated whether expression of MMP-2, MMP-8, MMP-9, TIMP-2, and TIMP-4, which are essential for the upper lip and palate fusion, is dysregulated in children with CLP. Methods. Oral mucosa tissue samples were obtained from patients with complete unilateral (CU) CLP (n = 25) and complete bilateral (CB) CLP (n = 19) during corrective plastic surgery and in unaffected control subjects (n = 10). MMPs and TIMPs expression was assessed by immunohistochemistry, and the data were analyzed using the Kruskal -Wallis test with the Bonferroni correction. Results. In CLP patients, MMP-2, TIMP-2 immunoreactivity in the oral mucosa was seen to have a few to abundant structures, but the overall number of MMP-2, TIMP-2-positive structures was greater than that in controls (P < 0.01). The total number of TIMP-4, MMP-9-positive cells showed a significant decrease in the CBCLP compared with that of CUCLP (P < 0.001). MMP-8 expression trends in the CLP group were similar to those of the control group. Conclusions. The results suggest that TIMP-4 and MMP-9 are the main ECM remodeling regulatory proteins expressed in CUCLP affected tissues of the oral mucosa. The increased expression of MMP-2 and TIMP-2 in CLP tissues implicates these factors in the regulation of cell migration during ECM turnover independently of different types of clefts. Investigation of MMP and TIMP expression in tissue samples from patients with CLP appears to be a promising approach to the etiopathogenesis of CLP.

Promocijas darba aizstāvēšana notiks 2016. gada 9. decembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē Rīgā, Dzirciema ielā 16, Hipokrāta auditorijā.Ar promocijas darbu var iepazīties RSU bibliotēkā un RSU mājas lapā: www.rsu.lv Promocijas darbs veikts ar ESF projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē" finansiālu atbalstu, vienošanās Nr.

No abstract

Promocijas darbs medicīnas doktora zinātniskā grāda iegūšanaiSpecialitāte  morfoloģija Darba zinātniskā vadītāja Dr. med., Dr. habil. med. profesore Māra Pilmane Promocijas darbs veikts ar ESF projekta "Atbalsts doktorantiem studiju programmas apguvei un zinātniskā grāda ieguvei Rīgas Stradiņa universitātē" finansiālu atbalstu, vienošanās Nr. 2009/0147/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/009 Rīga, 2016 ANOTĀCIJA Lūpu un aukslēju šķeltnes ir viena no izplatītākajām iedzimtajām anomālijām, kas bērnam izraisa estētiskus un funkcionālus traucējumus. Abpusēja caurejoša šķeltne ir smaga patoloģija, tās ārstēšanai tiek lietotas daudzetapu plastiskas ķirurģiskas korekcijas, brūces slēdzas un veidojas rētaudi, kas var negatīvi ietekmēt sejas un mutes dobuma audu augšanu. Mūsdienās morfopatoģenētiskai sejas šķeltņu skarto audu izpētei ir būtiska nozīme, lai izprastu šīs embrionāli determinētās patoloģijas etiomorfopatoģenēzi un pēcoperācijas audu remodelācijas potenciālu. Sejas un mutes dobuma attīstības pamatā ir vairāki precīzi koordinēti procesi -šūnu proliferācija, diferenciācija, migrācija, programmēta šūnu nāve, ekstracelulārās matrices sintēze un degradācija, vietējās audu aizsardzības faktoru bāzes veidošanās. Minētos procesus embrija audos koordinē dažādas signālmolekulas un augšanas faktori. Noteikti gēni, ārvides un teratogēnie faktori var izraisīt kādas noteiktas signālmolekulas un/vai augšanas faktoru trūkumu vai pārlieku lielu to esamību, kā rezultātā var attīstīties sejas šķeltnes. Pētījuma mērķis bija specifisku signālmolekulu un šūnu nāves noteikšana šķeltņu skartajos audos, kā arī to faktoru noteikšana, kuri visbūtiskāk raksturo abpusējas caurejošas šķeltnes morfopatoģenēzi ontoģenētiskajā aspektā. Pētījumā tika iekļauti 46 pacienti: 22 bērniem bija abpusēja caurejoša lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltne, 24 bērniem -vienpusēja caurejoša lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltne.Ar imūnhistoķīmisko metodi tika izpētīts un analizēts matrices metaloproteināzes-2 (MMP-2), matrices metaloproteināzes-8 (MMP-8), matrices metaloproteināzes-9 (MMP-9), matrices metaloproteināzes-2 audu inhibitora (TIMP-2), matrices metaloproteināzes-4 audu inhibitora (TIMP-4), gēnu proteīnu MSX1, IRF6, PAX9, RYK, vaskulārā endotēlija augšanas faktora (VEGF), transformējošā augšanas faktora beta-3 (TGFβ3), transmembranozā glikoproteīna CD34 (CD34), proteīngēnvielas 9.5 (PGP 9.5), nestīna, proliferācijas marķiera Ki-67 (Ki-67), osteokalcīna (OC), osteopontīna (OP), osteoprotegerīna (OPG) un kaula morfoģenētiskā proteīna 2/4 (BMP2/4) imūnreaktīvo šūnu un nervšķiedru relatīvais daudzums. Izmantojot TUNEL metodi, tika izpētīta apoptotisko šūnu klātbūtne un sadalījums.Kopumā smagākajam šķeltnes veidam -abpusējai caurejošai lūpas, alveolārā izauguma un aukslēju šķeltnei -tika konstatēta samazināta transkripcijas faktora IRF6, MSX1 un PAX9, augšanas faktora TGFβ3 un VEGF klātbūtne, kā arī samazināta šūnu proliferācija un apoptoze mīkstajos audos, bet balstaudos samazināta OPN, OPG, MMP-2, TIMP-2, BMP2/4 un TGFβ3 klātbūtne. Pārliecino...