Cecidophyopsis mites harmful to ribes plants, species composition, distribution and association with host plants in Latvia = Janogu gints augiem kaitigo Cecidophyopsis gints pumpurercu sugu sastavs, izplatiba un saistiba ar saimniekaugiem Latvija

Abstract

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības fakultāte Augsnes un augu zinātņu institūts M. biol. Arturs Stalažs Jāņogu ģints augiem kaitīgo Cecidophyopsis ģints pumpurērču sugu sastāvs, izplatība un saistība ar saimniekaugiem Latvijā Promocijas darbs Lauksaimniecības zinātņu doktora grāda ieguvei Zinātniskais vadītājs: Dr. habil. agr., Prof. Ināra Turka Zinātniskais konsultants: Ph. D. Inga Moročko-Bičevska Jelgava, 2015 2 ANOTĀCIJA STALAŽS, A., 2015. Jāņogu ģints augiem kaitīgo Cecidophyopsis ģints pumpurērču sugu sastāvs, izplatība un saistība ar saimniekaugiem Latvijā. Promocijas darbs. Latvijas Lauksaimniecības universitāte: Jelgava. Jāņogu ģints augi, īpaši upenes, ir nozīmīgi augļaugi daudzās Eiropas valstīs. Latvijā šo augu audzēšanā ir senas tradīcijas, un šobrīd upenes ir vienas no plašāk audzētajiem ogaugiem. Kopš 20. gadsimta pirmās puses Latvijā noritējusi arī mērķtiecīga ērkšķogu, jāņogu un upeņu selekcija. Latvijā, pēdējo piecpadsmit gadu laikā, pumpurērces ir atzītas kā nozīmīgi upeņu kaitēkļi. Vairākās valstīs, kā ekonomiski nozīmīgs kaitēklis, ir atzīta suga Cecidophyopsis ribis, kas bieži ir minēta arī Latvijā. Gan Latvijā, gan citās valstīs ir novērotas pretrunas attiecībā uz vairāku augu genotipu izturību pret pumpurērcēm, kuri introducēti kā izturīgi. Atsevišķās valstīs jau agrākos pētījumos ir konstatētas vairāk nekā viena Cecidophyopsis ģints ērču suga, kas parazitē uz dažādiem jāņogu ģints augiem. Darba hipotēze: Atšķirīgo augu rezistenci pret pumpurērcēm izraisa dažādais Cecidophyopsis ģints sugu sastāvs dažādos ģeogrāfiskajos reģionos. Darba mērķis: noskaidrot Cecidophyopsis ģints pumpurērču sugu sastāvu un izplatību, kā arī saistību ar dažādiem jāņogu ģints augiem Latvijā. Promocijas darbs izstrādāts Latvijas Valsts augļkopības institūtā laikā no 2007. līdz 2014. gadam. Pētījumam ievākti 1235 dažādu jāņogu ģints augu pumpuru paraugi. Vākumi izdarīti aptverot visu Latvijas teritoriju, kopumā 65 vietās -komercdārzos, augu kolekcijās, kokaudzētavu mātesdārzos, piemājas dārzos, apstādījumos un savvaļā. Šajā darbā identificētas pumpurērču sugas, analizēta to izplatība un ģenētiskā daudzveidība, noteikta ērču sugu saistība ar saimniekaugiem. Ērču sugas noteiktas, izmantojot morfoloģiju, multiplekso polimerāzes ķēdes reakciju un ribosomālās DNS sekvences. Kopumā 31.2 % no apsekotajiem krūmiem bija invadēti ar pumpurērcēm, visvairāk invadēto augu bija augu kolekcijās (49.1 %) un piemājas dārzos (50.0 %). Visos gadījumos ērces konstatētas pumpuru pangās un tās nav novērotas normālos pumpuros. No visām apsekotajām jāņogu ģints augu grupām pumpurērces atrastas upenēm (subgenus Ribes, section Botrycarpum), jāņogām (subgenus Ribes, section Ribes) un vērenēm (subgenus Berisia, section Berisia). Ērces nav atrastas zelta jāņogām (Ribes aureum) (subgenus Ribes, section Symphocalyx) un ērkšķogām (subgenus Grossularia, section Grossularia), kas arī ir zināmas kā saimniekaugi Cecidophyopsis ģints ērcēm. Ērces atrastas lielākajai daļai pazīstamāko šķirņu. Visvairāk invadētas ir upeņu šķirnes 'Ka...