Drivers and Barriers to Substituting Firewood with Biomass Briquettes in the Kenyan Tea Industry

Abstract

The tea industry in Kenya is among the main consumers of firewood for its intensive thermal energy demand. Along with the growing concerns about firewood depletion, tea factories have begun transitioning to alternative fuels to power their boilers. Briquettes made of biomass residues are among the promising solutions; however, they are not yet widely adopted. This study was conducted to identify the factors that motivate the tea factories to use biomass briquettes instead of firewood and the factors hindering such substitution. The substitution potential was assessed, and the drivers and barriers of the substitution were examined using a combination of SWOT (strengths, weaknesses, opportunities, and threats) analysis and a PESTEL (political, economic, social, technological, environmental, and legal) framework. The findings suggest that even though using biomass briquettes is technically possible, it is not economically favorable for tea factories. The SWOT/PESTEL analysis identified 27 factors influencing the substitution. Among the key drivers are the depleting supply of firewood, the availability of biomass residues, and the external support from development organizations to improve the technical capacity in both tea and briquette industries. The study revealed the barriers to substitution include the cost competitiveness, insufficient supply, and varying quality of briquettes, as well as the lack of awareness and knowledge of briquettes.

Influence of Standardization on the Adoption of Concentrated Solar Technology by Tea Factories Run by KTDA in Kenya

“…Kenya has a tea sub-sector that has been faced by a significant need for process heat, with a temperature range of 60-80oC (Rawlins & Ashcroft, 2013). By 2019 there were 55 Kenyan tea factories owned by small scale farmers but managed by the Kenya Tea Development Agency (KTDA) (Suryani A, Bezama A, Mair-Bauernfeind C, Makenzi M, &Thrän D, 2022). These companies ran by KTDA have been complaining of high and rising costs of fuel (Rawlins & Ashcroft, 2013).…”

“…This initiative has greatly alleviated the fuel challenge for the factories. However, inadequate land and the long gestation period have been a challenge for sustainable wood production for the rising demand of thermo energy (Suryani A. at al, Bezama A, 2022).…”

Urbānās lauksaimniecības koncepts, potenciāls un attīstības perspektīvas Latvijā = The concept, potential and development perspectives of urban agriculture in Latvia

“…Urbānās lauksaimniecības attīstību ietekmējošie sociālie faktori ir tie, kas primāri saistīti ar potenciālajiem patērētājiem un sabiedrību kopumā (Yontar, 2023), iedzīvotāju demogrāfiskās tendences, paradumu un tradīciju, sabiedrības veselības, dzīves līmeņa un tā prasību un sociālo un kultūras tendenču aspekti (Suryani et al, 2022). Tai skaitā, urbānā lauksaimniecība ir tiešā veidā saistīta ar urbanizācijas tendencēm un pilsētu attīstības sociālajiem aspektiem.…”

“…Kaut gan šobrīd Latvijā nav tiesiskā regulējuma urbānajai lauksaimniecībai, un tās prakse ir sarežģīti identificējama un apkopojama, tai ir vairāku politisko faktoru ietekme. Kā R R R R politiskie faktori promocijas darbā ir klasificēti tie, ko veido normatīvie akti, likumi, reglamenti (Yontar, 2023) un pieņemtās nacionāla un starptautiska līmeņa stratēģijas (Suryani et al, 2022). Politisko faktoru analīzē pētījumos normatīvie dokumenti tiek skatīti, lai identificētu, vai prakse ir specificēta politikas mērķos un plānošanas stratēģijās (Gottero et al, 2023).…”

“…Tādēļ arī urbānās lauksaimniecības attīstība ir saistīta ar vides faktoriem. Vides faktori ietver plašu aspektu skaitu, sākot no teritoriālās specifikas, beidzot ar klimata un ģeogrāfiskajiem aspektiem (Yontar, 2023;Iwaszczuk et al, 2022), kā arī dabas vides aspektiem (Suryani et al, 2022). Tomēr urbānās lauksaimniecības attīstību ietekmējošo faktoru analīzē identificēti divi būtiskākie, pilsētvidei specifiski faktori:…”