Kopsavilkums. Pētījums tiek saistīts ar 570. Starptautiskā revīzijas standarta: Uzņēmuma darbības turpināšanas pieņēmuma novērtēšana praksē. Tiek veikta auditoru atzinumu par darbības nepārtrauktību binomālo modeļu faktoru analīze, integrālā novērtējuma metodoloģiskie paņēmieni un risku klases atbilstība auditoru atzinumiem par darbības nepārtrauktību.Autori, lai iegūtu darbības nepārtrauktības ievērošanas integrālo novērtējumu, ierosina izmantot hierarhijas analīzes metodi. Pētot sakarības starp bankrota prognozēšanas modeļiem un darbības nepārtrauktības novērtējumu, tiek veikta divu nosacītās varbūtības modeļu precizitātes pārbaude.Atslēgas vārdi: Starptautiskie Revīzijas standarti, finanšu pārskatu revīzija, pieņēmums par uzņēmuma darbības turpināšanu, bankrota prognozēšanas modeļi.
I. IEVADSPēc Starptautiskajiem Revīzijas standartiem (SRS) ar pieņēmumu par uzņēmuma darbības turpināšanu tiek uzskatīts, ka uzņēmums pārredzamā nākotnē turpinās savu darbību [1]. Pēc 1. Starptautiskajā Grāmatvedības standartā (SGS) noteiktajām prasībām vadībai ir noteikts pienākums izvērtēt uzņēmuma spēju turpināt savu darbību. Savukārt revidents, veicot 315. SRS noteiktās risku izvērtēšanas procedūras, apsver, vai pastāv kādi notikumi vai apstākļi, kuri var radīt nopietnas šaubas par uzņēmuma spēju turpināt darbību. Darba mērķis ir izpētīt, kādus papildu instrumentus, novērtējot uzņēmuma darbības turpināšanas pieņēmumu, var izmantot auditori. Autori analizē pazīmes, kuras izraisa šaubas par auditējamo uzņēmumu spēju darboties tālāk, kā arī maksātnespējas stāvokļa novērtēšanā izmantojamo diskriminantu analīzes modeļu un riska indeksu pielietošanas iespējas.CFA institūta biedru aptaujas laikā (CFA Institute Standards and Financial Market Integrity Division) 81% respondentu norādīja, ka Uzņēmuma darbības turpināšanas pieņēmumam ir svarīga nozīme uzņēmuma darbības analīzē. Bez tam 61% respondentu atzina, ka pasaules finanšu krīze ir iezīmējusi problēmas ar finanšu pārskatos ietveramās informācijas uzrādīšanu un atspoguļošanu. Iepriekšminētajā CFA Institute aptaujā konstatēts, ka 81 procents aptaujāto uzskata, ka uzņēmuma vadība ir atbildīga paziņot ieguldītājiem, vai uzņēmums turpinās darbosies arī turpmāk, kam seko neatkarīgais auditors (74 procenti) un uzņēmuma revīzijas komiteja (58 procenti). Aptaujas rezultāti liecina, ka ziņošana par uzņēmuma turpmāko darbību gulstas uz vairākām pusēm [2].Savukārt Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā "Revīzijas politika -no krīzes gūtā pieredze"[3] norādīts, ka līdz šim revīzijas lielā mērā ir bijušas balstītas uz vēsturisko informāciju. Tiek norādīts, ka ir svarīgi apsvērt apmēru, kādā revidentiem būtu jānovērtē uzņēmuma sniegtā informācija par nākotni, un, ņemot vērā to privileģēto piekļuvi pamatinformācijai, -apmēru, kādā pašiem revidentiem būtu jānodrošina uzņēmuma saimnieciskā un finanšu prognoze. Pēdējais jo īpaši būtu piemērots "darbības turpināšanas" kontekstā. Daudzos uzņēmumos netiek veikta arī finanšu pārskatu rādītāju analīze, bet, ja tas notiek, galvenie aprēķinātie rādītāji ir likvid...