Izmaiņas sabiedrībā rada jaunas prasības mācību spēkiem, arī pieaugušo pasniedzējiem nepieciešamo kompetenču pilnveidei, lai nodrošinātu kvalitatīvu mācību procesu un sasniegtu izvirzītos mācību rezultātus. Pētījumā tika apskatīts, kā pasniedzēju līderības prasmes ietekmē pieaugušo mācīšanos, veicinot pieaugušo iesaisti mācību procesā, veidojot atbalstošu mācību vidi un iedvesmojot izglītoties. Vērtējot pasniedzēju līderības prasmes, var secināt, ka mācību dalībnieku novērtējums, kā arī dalībnieku zināšanu pārbaudes rezultāti ir augstāki tiem pasniedzējiem, kam ir novērojamas augstākas līderības prasmes. Raksturvārdi: pieaugušo neformālā izglītība, līderība, pieaugušo mācīšanās, kompetences.
IevadsKā viens no uzdevumiem saistībā ar pieaugušo izglītību Eiropas Savienībā ir palielināt pieaugušo iesaisti izglītībā -formālajā un neformālajā, kā arī informālajā. Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam norādīts, ka 2020. gadā ir jāsasniedz mērķis, ka 15% no pieaugušajiem ir iesaistīti izglītībā, tā-pēc nepieciešams paplašināt kvalitatīvu izglītības piedāvājumu. Dalību izglītībā nosaka sociālekonomiskie apstākļi, personīgā motivācija, kā arī izglītības sistēma un tās piedāvātās iespējas. Lieģeniece (2002) norāda, ka pieaugušo dalība izglītībā ir būtiska, ņemot vērā izmaiņas sabiedrībā, un tā ir pamatā ilgtspējīgas sabiedrības veidošanai.Neformālajai pieaugušo izglītībai tāpat kā izglītībai kopumā tiek izvirzītas jaunas prasības, un nepieciešama izglītības veida un satura transformācija, lai veidotu jaunu izpratni un praksi, tas ir būtiski ne tikai katram individuāli, bet sabiedrībai kopumā. Profesionālās pilnveides mācību kursiem būtu jādod tūlītējs rezultāts, ko pieaugušie varētu lietot uzreiz, un tas uzlabotu viņu dzīves kvalitāti. Ne vienmēr var nodrošināt tādu mācību procesu, kurš garantētu, ka, to beidzot, visu mācību dalībnieku vērtības apziņa būs augusi, uzskata Lonstrupa (Lonstrup, 1995), tomēr mūsdienās no pieaugušo izglītības to sagaida. Pasniedzēju profesionālā kvalifikācija, to kompetences un spēja izprast mācību dalībnieku vajadzības ietekmē pieaugušo mācīšanos un mācību rezultātus.Pasniedzējs kā līderis parasti netiek saistīts ar mācību procesu. Pasniedzēja līderība vairāk izpaužas procesos, kurus pasniedzējs uzņemas ārpus mācību procesa.