Ādas novecošanās pazīmju novērtējums pacientiem ar metabolisko sindromu pēc substitūcijas ar selēnu. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Ādas novecošanās ir sarežģīta bioloģiska parādība, kas sastāv no divām komponentēm, kas savstarpēji pārklājas: iekšējās (īstās novecošanās) un ārējās. Iekšējā novecošanās galvenokārt ir ģenētiski noteikta un neizbēgama pārmaiņa, kas attiecināma tikai uz laika gaitu. Tā atgādina novecošanos, kas ir novērojama lielākajā daļā iekšējo orgānu, un tās pamatā esošie mehānismi, visticamāk, ir saistīti ar samazinātu proliferācijas spēju, kas noved pie šūnu novecošanās un ādas šūnu biosintētiskās aktivitātes izmaiņām. Metaboliskā sindroma gadījumā viens no patoģenētiskajiem mehānismiem ir oksidatīvais stress, kas uztur organismā un arī ādā hronisku latentu iekaisumu. Oksidatīvais stress, kas, pēc vairākiem viedokļiem, ieņem centrālo patoģenētisko lomu metaboliskā sindroma attīstībā, ir proksidantu / antioksidantu disbalansa stāvoklis, kura gadījumā reaktīvo skābekļa formu (reactive oxygen species) kopējais apjoms organismā pārsniedz organisma antioksidatīvās aizsardzības spējas. Reaktīvo skābekļa formu pārpalikums var izraisīt lipīdu, proteīnu oksidāciju un DNS oksidatīvo bojājumu. Mērķis. Darba mērķis bija pētīt ādas fotonovecošanās pazīmes un izvērtēt selēna terapijas efektivitāti pacientiem ar metabolisko sindromu, Latvijas iedzīvotājiem. Materiāli un metodes. Tika veikts prospektīvs pētījums, kurā bija iesaisīti 196 abu dzimumu pacienti no profesora Jāņa Ķīša privātprakses. Pētījumā pavisam tika izmeklēti 165 metaboliskā sindroma pacienti, kā arī 31 praktiski vesels pacients (kontroles grupa). Tika veikta ādas dermatoskopiska klīniskā diagnostika, laboratoriska izmeklēšana (oksidatīvā stresa noteikšana, bioķīmiskās analīzes), histoloģiska izmeklēšana (ādas punch biopsija). Ādas glikācijas gala produktu mērīšanai izmantots aparāts AGE Reader. Rezultāti. Mediānais vidukļa apkārtmērs metaboliskā sindroma pacientiem ir 95 cm, kontroles grupā – 78 cm; mediānais ķermeņa masas indekss metaboliskā sindroma pacientiem ir 28,1 kg/m2, kontroles grupā – 23,5 kg/m2 (p < 0,001); zema blīvuma lipoproteīnu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 3,7 mmol/L, kontroles grupā – 3,0 mmol/L (p < 0,001); triglicerīdu līmenis metaboliskā sindroma pacientiem ir 1,9 mmol/L, kontroles grupā – 1,0 mmol/L (p < 0,001). Mediānais arteriālais asinsspiediens metaboliskā sindroma pacientiem ir 130/82 mmHg, kontroles grupā – 118/78 mmHg (p < 0,001). Ar aparātu AGE Reader mērot glikācijas gala produktu kumulāciju ādā, metaboliskā sindroma pacientiem tā ir 2,0 AU un kontroles grupā – 1,5 AU (p = 0,015). Pacientiem ar metabolisko sindromu atšķirībā no kontroles grupas ir novērotas šādas ādas novecošanās pazīmes: dispigmentācija, seborejiskā keratoze un telangiektāzija, aktīniskā keratoze un acanthosis nigricans atradne (hiperpigmentācija, ādas sabiezējums, papilomatoze). No dermoskopiskām pazīmēm ir novērojami paplašināti asinsvadu kapilāri, pastiprināts pigmenta tīklojums. Savukārt histoloģiskā atradne ir ādas hiperkeratoze un epidermas sabiezējums, novēro arī dermas elastozi ar ekstracelulārās matrices degradāciju un perivaskulāro infiltrāciju ar dermas kapilāru sašaurinājumu. Summējot un analizējot novecošanās pazīmes ādā, dermoskopiskās izmaiņas un oksidatīvā stresa parametrus, tika izstrādāts ādas novecošanās indekss (ĀNI), aprakstu sk. 2. pielikumā. Metaboliskā sindroma pacientiem ĀNI (mediāna = 6) ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupu (mediāna = 4). Secinājumi. Pacientiem ar metabolisko sindromu oksidatīvais stress raksturīgs ar paaugstinātu malondialdehīda (MDA) līmeni (kontroles grupā mediānais MDA = 2,82; metaboliskā sindroma pacientiem mediānais MDA = 2,99) un paaugstinātu superoksīda dismutāzes (SOD) aktivitāti (kontroles grupā mediānais SOD = 1512, metaboliskā sindroma pacientiem mediānais SOD = 1545). Tika pierādīta MDA un SOD kā agrīnu biomarķieru nozīme metaboliskā sindroma pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē. Ādas novecošanās indekss, kura sastāvā ir integrētas savstarpējas sakarības starp ādas izmaiņām un brīvo radikāļu bojājumu, proti, ādas novecošanās indekss (mediāna = 6), pacientiem ar MetS ir augstāks, salīdzinot ar kontroles grupas mediāno ādas novecošanās indeksu (mediāna = 4), (p=0,005). Ņemot vērā oksidatīvā stresa īpatnības metaboliskā sindroma pacientiem, proti, MDA, SOD un brīvo radikāļu izraisītas ādas novecošanās pazīmju (kseroze, lentigo, acanthosis nigricans) savstarpējās likumsakarības, tiek secināts par MDA un SOD nozīmi pacientu novērošanā un ārstēšanā, metaboliskā sindroma profilaksē.