Maģiskā domāšana, ticība paranormālajam un māņticība jau tūkstošiem gadu ir sastopamas visās kultūrās un turpina plaukt arī jaunajos laikos jebkurā valstī, sabiedrībā, visos sociālajos slāņos, arī to universitātes studentu vidē, kuri studē gan sociālās zinātnes, gan dabaszinātnes, gan medicīnu. Tādus terminus kā "maģisksˮ un "paranormālsˮ definē kā fenomenus, kuri, ja vien ir autentiski, ir pretrunā zinātnieku atklātajām likumsakarībām, kuras (piemēram, doma nevar tiešā veidā ietekmēt fizikālo pasauli citādi kā vien paša subjekta prātā) ir pamatoti apstiprinātas zinātniskos pētījumos, turklāt to darbību katrs indivīds var novērot savā pieredzē. Vēsturiski jēdzienu "paranormālsˮ attiecina uz tādiem fenomeniem kā spoki, citplanētieši, cilvēki ar īpašām spējām, psihokinēze un telepātija. Tādu zinātnes nozaru kā smadzeņu neirobioloģija un neirozinātnes, kuras tiek mācītas universitāšu medicīnas fakultātēs, speciālisti ir secinājušas, ka visi psihiskie procesi ir smadzeņu fizikālās darbības rezultāts (filosofijā saukts par fizikālo monismu). Dabaszinātnes noliedz smadzeņu un prāta duālisma teorijas, tādējādi maģiskā domāšana, ticība paranormāliem fenomeniem, kas balstās duālismā, un zinātniska domāšana izslēdz viena otru.Terminu "kritiskā domāšanaˮ definē diezgan atvērti, un parasti ar to saprot domāšanas iemaņas, kuras izpaužas, apstrādājot, analizējot, sintezējot un vērtējot dažādu informāciju.Modernais kritiskās domāšanas jēdziens balstās uz Amerikas Psihologu asociācijas 1990.gada "Delfiˮ ziņojumu. Tajā definēts, ka kritiskā domāšana ir mērķtiecīga, pašregulējoša spriešana, kas veidota pēc racionāliem apsvērumiem, kā spriest par saņemtās informācijas datu kontekstu, pierādījumiem, koncepcijām, izpētes metodēm un standartiem, lai varētu izlemt, kam ticēt un ko darīt. Kritiskā domāšana nozīmē arī prāta atvērtību un vēlmi atmest personiskus aizspriedumus, kas ir pretstatā pašapmānam un vēlmju piepildošai domāšanai, ko praktizē indivīdi, kas tic paranormālām parādībām un maģijai. Tiek uzskatīts, ka viņu domāšanai piemīt tendence uz prāta aizvērtību un viņi netiecas atrast patiesību. Jēdziens "kritiskās domāšanas dispozīcijaˮ apraksta nevis iemaņas, bet motivāciju turēt atvērtu prātu, izzināt patiesību, būt labi informētam un aktīvi iesaistītam izziņas procesos, kā arī gatavību atzīt savus aizspriedumus.Kritiskā domāšana mūsdienās skaitās ļoti svarīgs augstākās izglītības ieguvums.Neskatoties uz to, pētniecībā trūkst skaidras sapratnes par kritiskās domāšanas dispozīcijas, maģiskās domāšanas un ticības paranormālajam mijiedarbību. Promocijas darbā ticība paranormālajam tika atdalīta no ticības tradicionālajai reliģijai, kā tas pieņemts daudzos pētījumos par ticību, jo pieņēmumus par paranormālajām parādībām un maģiju var pētīt zinātniski un pierādīt to nerealitāti, bet nav metožu, ar kurām varētu pierādīt vai noliegt ticību 2.3. Darba hipotēzes ..