Populācijas demogrāfiskās izmaiņas un neirodeģeneratīvu slimību savlaicīga diagnostika un ārstēšana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem Eiropā un pasaulē 21. gadsimtā. Promocijas darbā tiek aplūkotas magnētiskās rezonanses (MR) izmeklējuma iespējas, analizējot pētījuma dalībniekus ar kognitīvajiem traucējumiem. Darba mērķis ir noteikt galvas smadzeņu kvalitatīvo un kvantitatīvo biomarķieru saistību ar kognitīvo funkciju pacientiem ar kognitīvajiem traucējumiem. Pētījuma literatūras apskata sadaļā tiek raksturots kognitīvo traucējumu un demences jēdziens, biežāk izmantotie kognitīvie testi, aprakstītas biežāk izmantotās kvalitatīvās vizuālās novērtēšanas skalas un izvērtēta kvantitatīvo biomarķieru izmantošana kognitīvo traucējumu diagnostikā. Materiālu sadaļā ir izvērtēti dalībnieku demogrāfiskie rādītāji, dalībnieki tiek iedalīti grupās un izvērtētas atšķirības starp dalībnieku grupām. Kopumā tika analizēts 81 dalībnieks, no kuriem 24 nav kognitīvo traucējumu un 57 ir dažādas pakāpes kognitīvie traucējumi, kas tika izvērtēti pēc Monreālas kognitīvās novērtējuma (MoCA) skalas. Metožu sadaļā tiek izvērtēts statistisko metožu lietojums, kas ietver Manna-Vitnija U testu, Kruskala-Valisa H testu, post-hoc analīzi, p vērtību korekciju pēc Bonferoni, Spīrmena korelācijas, principiālo komponentu analīzi. Rezultāti norāda, ka noteikti galvas smadzeņu radioloģiskie biomarķieri ir saistīti ar kognitīvo funkciju rezultātiem, t. sk. gan kvalitatīvās novērtēšanas skalas, gan kvantitatīvās tilpuma, garozas biezuma un baltās vielas šķiedru raksturlieluma vērtības. Šīs noteiktās saistības ir kā pamats tālākiem pētījumiem par kvantitatīvo radioloģisko biomarķieru izmantošanu kognitīvo traucējumu diagnostikā, lai nākotnē spētu agrīni identificēt pacientus, kas ir kognitīvo traucējumu attīstības riska grupā. Secinājumos tiek apstiprinātas darba gaitā izvirzītās hipotēzes – galvas smadzenēs kognitīvo traucējumu un demences gadījumā notiek strukturālas pārmaiņas, kas ir konstatējamas MR attēlos, veicot galvas smadzeņu struktūru kvalitatīvu un kvantitatīvu analīzi, un kognitīvie traucējumi ir saistīti ar specifiskām izmaiņām galvas smadzeņu MR kvantitatīvajos rādītājos. Kopumā MR izmeklējums spēj ne tikai izslēgt lielas patoloģijas, bet arī sniegt daudz plašāku un detalizētāku informāciju par anatomiskām un strukturālām izmaiņām, kas ir būtiskas kognitīvo traucējumu diagnostikai, kontrolei un intervences izvērtēšanai ilgtermiņā. 3.2. klīniskā medicīna; apakšnozare – rentgenoloģija un radioloģija. Atslēgvārdi: galvas smadzenes, radioloģiskie biomarķieri, kognitīvās funkcijas, demence, magnētiskā rezonanse. Promocijas darbs veikts projekta Nr. 8.2.2.0/20/I/004 “Atbalsts doktorantu iesaistei zinātniski pētnieciskajā un studiju darbā” ietvaros.