Cost‐effectiveness analysis in a randomized trial of late in‐the‐bag intraocular lens dislocation surgery: repositioning versus exchange

Abstract

Purpose: To compare the cost-effectiveness of two operation methods for late inthe-bag intraocular lens (IOL) dislocation. Methods: In this randomized clinical trial, 104 patients were randomly assigned to IOL repositioning by scleral suturing (n = 54) or IOL exchange with a retropupillary iris-claw lens (n = 50). A cost-effectiveness analysis (CEA) was performed in conjunction with previously published 6-month efficacy and safety results. An incremental cost-effectiveness ratio was calculated as the cost difference between the operation groups relative to their difference in postoperative corrected distance visual acuity (CDVA) (mean and 95% confidence interval: minimum and maximum), reported as the cost difference in United States Dollars ($) per logMAR difference. Results: Exchange surgery was $281.20 AE 17.66 more expensive than repositioning, mainly explained by the new IOL and the frequent use of anterior vitrectomy. A previous trial publication revealed no significant difference in the 6-month postoperative CDVA between the groups. In the CEA, the mean group difference yielded an incremental cost-effectiveness ratio of À$281.20 per À0.11 logMAR (-$1108/QALY) in favour of repositioning, ranging from À$281.20 per À0.29 logMAR (-$406/QALY) in favour of repositioning to +$281.20 per À0.08 logMAR (+$1522/QALY) in favour of exchange. The CEA did not include the mean 9.5 min shorter operation time for exchange. Conclusion: Repositioning tended to be more cost-effective than exchange; however, this is modified if also considering the operation time. Overall, it seems the cost-effectiveness is not alone sufficiently different to recommend one of the operation methods over the other for late in-the-bag IOL dislocation.

Long-Term Suture Breakage After Scleral Fixation of a Modified Capsular Tension Ring with Polypropylene 10-0 Suture

“…In contrast, the scleral fixation group in our previous trial of late in-the-bag IOL dislocation had an average remaining life expectancy of approximately six years. 7,12,25 Different rates of suture breakage in various age groups may also be related to the underlying etiology for ectopia lentis. Altogether, a third of the patients in the present study had a verified diagnosis of Marfan syndrome.…”

Long-Term Outcome of Cataract Surgery in Eyes with Pseudoexfoliation Syndrome Associated with Weak Zonules: A Case Report

“…Both methods improve visual outcome. IOL exchange surgery shows a higher risk of intraoperative complications and is less cost-effective [8,10,14]. Endophthalmitis after IOL reposition surgery is an extremely rare condition.…”

Acs lēcas priekšējās kapsulas atveres izmaiņas pēc kataraktas operācijas pacientiem ar subluksētu lēcu. Promocijas darbs

“…Vēlīnā IOL dislokācija tiek definēta kā IOL dislokācija ne ātrāk kā 3 mēnešus pēc kataraktas operācijas ar IOL implantāciju kapsulas maisā un tiek saistīta ar zonulu novājināšanos un notrūkšanu (Clark et al, 2011), un tā ir viena no visbiežākajām vēlīnajām kataraktas ķirurģijas komplikācijām, ierindojoties otrajā vietā pēc tīklenes atslāņošanās, bet vienīgā komplikācija, kurai ir tendence palielināties (Clark et al, 2011;Monestam, 2019;Monestam, 2009;Ostern et al, 2014a). Visbiežākais vēlīno IOL dislokāciju iemesls ir PEX sindroms, anamnēzē vitreoretinālā ķirurģija, acs traumas, uveīts, liela tuvredzība un pigmentozais retinīts (Davis et al, 2009;Kristianslund et al, 2019;Subasi et al, 2019). Klīniski nozīmīga vēlīnā IOL dislokācija, kurai nepieciešama repozīcijas vai IOL nomaiņas operācija,…”

“…notiek vidēji 6,3 -10,3 gadus pēc kataraktas operācijas (Kristianslund et al, 2019;Monestam, 2009;Subasi et al, 2019). Vēlīnās IOL dislokācijas 5 gadu kumulatīvā incidence ir 0,30 % (Clark et al, 2011), 20 gadu kumulatīvā incidence ir ziņota 3 % (Monestam, 2019).…”

“…PEX sindroma slimniekiem ar vēlīno IOL dislokāciju IOL nomaiņas operācija ir ar labiem redzes rezultātiem un mazu intra-un postoperatīvo komplikāciju risku (Shingleton et al, 2013). Vēlīno IOL dislokāciju ķirurģiskā korekcija sevī ietver IOL nomaiņu vai IOL repozīciju: IOL nomaiņa ir dislocētās lēcas evakuācija ar vai bez vitrektomijas un jaunas IOL implantācijas ar iešūšanu sulcus, iris fiksētās lēcas implantāciju priekšējā kamerā vai retropupillāri, vai priekšējā kameras kaktā balstītu IOL implantāciju (Kristianslund et al, 2019;Monestam, 2019), IOL repozīcija ietver esošās lēcas repozīciju ar fiksējošas šuves lietošanu, lēcu nostiprinot sulcus, vai lēcas haptisko daļu fiksēšanu sklerālā tunelī (Kristianslund et al, 2019;Monestam, 2019). Ja dislocējas IOL-CTR-kapsulas maiss, tad vislabākā iespēja ir dislocēto kompleksu ar fiksējošo šuvi reponēt un nostiprināt sulcus, izmantojot neabsorbējošu diegu, tādu kā polipropilēnu vai Gore-Tex (Ahmed et al, 2005;Gunenc et al, 2014;Vanags & Laganovska, 2020).…”