Factors for changes in self-care and mobility capabilities in young children with cerebral palsy involved in regular outpatient rehabilitation care

Leeuw, Marleen J de; Schasfoort, Fabiënne C; Spek, Bea; Ham, Inez van der; Verschure, Stella; Westendorp, Tessa; Pangalila, Robert

doi:10.1016/j.heliyon.2021.e08537

Cited by 2 publications

(2 citation statements)

References 49 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…GMFCS was one of the outcome measures taken to evaluate the difference between pre-treatment and post-treatment. According to the study done by Leeuw et al on the factors that influence change in self-care and mobility in CP children, it was concluded that GMFCS level as well as intellectual impairment for self-care, is one of the important and appropriate predictors for mobility capabilities [ 26 ].…”

Section: Discussionmentioning

confidence: 99%

Effectiveness of Sensory Integration Therapy on Functional Mobility in Children With Spastic Diplegic Cerebral Palsy

Warutkar,

Kovela,

Samal

2023

Cureus

View full text Add to dashboard Cite

Background A set of non-progressive brain abnormalities and nervous system dysfunctions are referred to as cerebral palsy (CP). Due to this, the child's mobility, eyesight, learning, and thought processes are affected. It can evolve before, through birth, or the first year of a child's life. The activity through which the brain organizes and analyses external sensations like touch, motion, body awareness, vision, hearing, and gravity is indicated as sensory integration. The use of sensory integration therapy (SIT) necessitates that the sensorimotor exercises target the specific parts of difficulties that the child experiences daily. This study aims to study the effectiveness of SIT on functional mobility in children with spastic diplegic CP. Methods In this study, 40 children of CP with spastic diplegic who met the inclusion and exclusion criterion were enlisted and were separated into two groups, with Group A (n=20) receiving SIT for 25 minutes along with conventional physiotherapy for 20 minutes, and Group B (n=20) were given conventional physiotherapy for 45 minutes. A four-week therapy plan was followed. Short sensory profile (SSP) and Gross Motor Function Classification System (GMFCS), Pediatric mini-mental state examination (MMSE), and Modified Ashworth Scale were taken as outcome measures. Results SIT along with traditional treatment is described in the study protocol which aids CP children to improve themselves. Following a four-week protocol, combined therapy of SIT and conventional physiotherapy show an effect on the motor function of the children. After therapy, scores in GMFCS and SSP improved. By using Student’s paired t-test, a statistically significant difference was found in GMFCS score at pre and post-test treatment in group A (7.28, p=0.0001) and group B (4.48, p=0.0001), in SSP score at pre and post-test treatment in group A (27.91, p=0.0001) and group B (11.31, p=0.0001), in MMSE score at pre- and post-test treatment in group A (6.89, p=0.0001) and group B (6.32, p=0.0001). The significance threshold was p<0.0001. Conclusion Under the study's experimental conditions, both groups showed substantial improvements in the functional mobility of children. When the efficacy of SIT along with conventional physiotherapy was examined, the impact resulted in a significantly greater improvement in the functional mobility of spastic diplegic CP children.

show abstract

Section: Discussionmentioning

confidence: 99%

Effectiveness of Sensory Integration Therapy on Functional Mobility in Children With Spastic Diplegic Cerebral Palsy

Warutkar,

Kovela,

Samal

2023

Cureus

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

“…Zināms, ka zemākas pašaprūpes spējas ir saistītas ar lielākiem motoro funkciju ierobežojumiem(Leeuw et al, 2021), kas kombinācijā ar šī pētījuma rezultātiem norāda uz to, ka tie jaunieši, kam ir lielāki veselības riski nākotnē (zemāks fiziskās un kognitīvās funkcionēšanas līmenis), mazāk pārzina savu veselības stāvokli, līdz ar to būtu īpaši jāsagatavo pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi.Tematiskais bloks "Komunikācija ar medicīnas pakalpojuma sniedzējiem" kā vienīgo mērena stipruma korelāciju veidoja ar WHODAS 2.0 domēnu "Mijiedarbība ar cilvēkiem". WHODAS 2.0 domēns "Mijiedarbība ar cilvēkiem" ietver tādus aspektus kā saskarsme ar nepazīstamiem cilvēkiem, draudzības uzturēšana un saprašanās ar sev tuviem cilvēkiem, liecinot par to, ka komunikācijas uzlabošanā ar medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, iespējams, jau pirms pārejas procesa sākšanās nozīmīga loma ir sociālās mijiedarbības veicināšanai starp jauniešiem un līdzcilvēkiemgan tuviniekiem, gan svešiniekiem.…”

unclassified

Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku. Promocijas darbs

Rožkalne¹

View full text Add to dashboard Cite

Cerebrālā trieka ir visbiežāk sastopamais fiziskās nespējas iemesls bērniem, lielākajai daļai piedzīvojot arī pieaugušo vecumposmu. Jauniešiem ar cerebrālo trieku pārejas process uz pieaugušo dzīvi, skarot dalības un veselības aprūpes aspektus, ir sarežģīts posms, kas neveiksmīgas norises rezultātā rada samazinātas autonomijas un veselības riskus. Pētījuma mērķi bija noskaidrot autonomijas pakāpi pārejas vecuma jauniešiem bez vai ar iespējamiem kognitīviem traucējumiem dalībā un veselības aprūpē, gatavību pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi, identificēt ar pārejas procesu saistītos un ietekmējošos faktorus, kā arī noskaidrot, cik nozīmīgas ir atšķirības veselības un nespējas līmenī jauniešiem ar cerebrālo trieku un tāda paša vecuma kontroles grupai. Pētījuma literatūras apskats ietver zinātnisko bāzi par dalības ierobežojumiem un veselības problēmu riskiem cerebrālās triekas pieaugušo populācijā, raksturo pārejas procesu uz pieaugušo dzīvi, dod ieskatu Latvijas valsts tiesību aktos, kas attiecināmi uz jauniešiem ar cerebrālo trieku gan dalības, gan veselības aprūpes kontekstā, un min piemērus izglītības un nodarbinātības iespējām Latvijā personām ar invaliditāti. Metodoloģija izveidota, lai sniegtu pārejas procesa aktuālās situācijas aprakstu un lai izvirzītu ar procesu saistītos un to ietekmējošos faktorus, kas tiek interpretēti kā veicinoši vai kavējoši, kā arī lai salīdzinātu ar dzīves sfēru aprakstošo funkcionēšanu jauniešiem ar cerebrālo trieku un kontroles grupai. Pētījuma rezultāti norāda, ka lielākais īpatsvars pētījumā iesaistīto pārejas vecuma jauniešu ar cerebrālo trieku ir atkarīgi no vecākiem dalības domēnos “Izglītība un nodarbinātība”, “Finanses”, “Mājsaimniecība” un “Transports”. Dalības domēns “Atpūtas un sociālās aktivitātes” ir vienīgais, kurā lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku ir sasnieguši pilnīgu autonomiju, savukārt dalības domēnos “Intīmās attiecības” un “Seksualitāte” lielākajai daļai jauniešu ar cerebrālo trieku nav pieredzes. Veselības aprūpes domēnos “Aprūpes prasības” un “Rehabilitācijas pakalpojumi” lielākais īpatsvars jauniešu ar cerebrālo trieku atrodas otrajā autonomijas fāzē, proti, aprūpes prasības tiek formulētas kopā ar vecākiem, bet konsultācijas netiek saņemtas ne pediatrijas, ne pieaugušo rehabilitācijā, savukārt domēnā “Pakalpojumi un palīdzība” lielākā daļa jauniešu joprojām ir pilnībā atkarīgi no vecākiem. Salīdzinot ar kontroles grupas jauniešiem, cerebrālās triekas jauniešu grūtību līmenis sabiedrisko dalību raksturojošos jautājumos lielākoties ir nozīmīgi augstāks, bet kopējais jauniešu ar cerebrālo trieku funkcionēšanu un nespēju raksturojošais grūtību līmenis ir nozīmīgi augstāks nekā kontroles grupas jauniešiem, turklāt jaunieši ar cerebrālo trieku, veicot dažādus uzdevumus un darbības, daudz biežāk saskaras ar grūtībām. Visbiežākās un spēcīgākās saistības ar kādu no autonomiju dalībā un veselības aprūpē raksturojošiem domēniem konstatē grūtību līmenim pašaprūpē un kognitīvajās funkcijās. Pašaprūpes spējas biežāk ietekmē dalības domēnus, bet kognitīvās funkcijas – veselības aprūpes. Kā nozīmīgs dalību un veselības aprūpes autonomiju atsevišķos domēnos ietekmējošs faktors tika konstatēts arī grūtību līmenis mobilitātē un ikdienas rutīnas aktivitātēs; jaunieša vecums; lielās motorās funkcijas; manuālās prasmes un asistenta nepieciešamības pakāpe. Pārejas gatavībā uz pieaugušo veselības aprūpi pētījumā iesaistīto jauniešu ar cerebrālo trieku vidējais rādītājs atrodas starp sagatavošanās un rīcības fāzi. Pētījuma rezultāti liecina, ka nozīmīgi ietekmējošie faktori jauniešu ar cerebrālo trieku pārejas gatavībai uz pieaugušo veselības aprūpi ir lielo motoro funkciju līmenis, kognitīvās funkcijas, asistenta nepieciešamības pakāpe, autonomijas pakāpe domēnos “Atpūtas un sociālās aktivitātes” un “Transports”, kā arī grūtību līmenis pašaprūpes darbībās, nozīmīgākajiem esot kognitīvo funkciju līmenim un pašaprūpes spējām.

show abstract

Factors for changes in self-care and mobility capabilities in young children with cerebral palsy involved in regular outpatient rehabilitation care

Cited by 2 publications

References 49 publications

Effectiveness of Sensory Integration Therapy on Functional Mobility in Children With Spastic Diplegic Cerebral Palsy

Effectiveness of Sensory Integration Therapy on Functional Mobility in Children With Spastic Diplegic Cerebral Palsy

Autonomija dalībā un veselības aprūpē un gatavība pārejai uz pieaugušo veselības aprūpi jauniešiem ar cerebrālo trieku. Promocijas darbs

Contact Info

Product

Resources

About