Frequency of Hepatitis A virus as a cause of anicteric hepatitis in children under 5 years: a common yet under-recognized cause

Yassin, Noha A.; El-Houchi, Salma Z.; El-Shafy, Sarah F. Abd; Soliman, Noha S.; Elmonem, Mohamed A.; El-Koofy, Nehal

doi:10.1186/s43054-022-00134-x

Cited by 3 publications

(2 citation statements)

References 15 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Globally, hepatitis A is a major public health concern due to its acute, self-limiting nature [1]. Geographic, environmental, and socioeconomic factors affect the seroprevalence of the hepatitis A virus (HAV) [2].…”

Section: Introductionmentioning

confidence: 99%

Frequency of Hepatitis a Virus as a Cause of Anicteric Hepatitis in Children Under 5 Years

Khan¹,

Ullah²,

Saeedullah³

et al. 2023

PJMHS

View full text Add to dashboard Cite

Background and Aim: Globally, Acute viral hepatitis A is the widespread type of hepatitis particularly in developing countries. Children under 5 year of age are at greater risk of asymptomatic infections, and if they do develop symptoms, they are likely to experience anicteric illnesses. The present study aimed to determine the incidence of hepatitis A virus as anicteric hepatitis cause among children under 5 years. Methodology: A cross-sectional study was carried out on 380 children (<5 years) in the Pediatric Medicine Department of Qazi Hussain Ahmad Medical Complex Nowshera for the duration from 1st July 2021 to 30th June 2022. Study protocol was approved by the institute ethical committee. Children with normal-colored urine, diarrhea, abdominal pain, vomiting, malaise, nausea, and low-grade fever (< 38.5 °C) were investigated. Demographic details and physical examination were recorded from children with elevated transaminase levels (ALT). Children with elevated transaminases were only enrolled and categorized into two groups: Group-I HAV-positive and Group-II HAV negative groups. Children with transaminases were the only ones who had IgM antibodies against HAV virus. ELISA was used to test for anti-HAV IgM. Results: Of the total 380 children, the incidence of elevated transaminases (ALT, AST) were 42.6% (n=162). The frequency of HAV positive and HAV negative was 13.6% (n=22) and 86.4% (n=140) respectively. Out of 162 children, there 84 (51.9%) male and 78 (48.1%) females. Age-wise distribution of patients were as follows: Age≥3 years 92 (56.8%) and age≤ 70 (43.2%). HAV infection rates were significantly higher among children over 2 years old (p <0.05). Abdominal pain, vomiting, diarrhea, nausea, Right hypochondrial tenderness, Arthralgia, and Hepatomegaly were different clinical manifestation of HAV negative and HAV positive found in 20.7% (n=29) versus 13.6% (n=3), 97.1% (n=136) versus 81.8% (n=18), 87.1% (n=122) vs 81.8% (n=18), 81.4% (n=114) versus 95.5% (n=21), 32.9% (n=46) versus 86.4% (n=19), 38.6% (n=54) versus 59.1% (n=13), 4.3% (n=6) versus 18.2% (n=4) respectively. Conclusion: Children with anicteric hepatitis under the age of 5 years were found to have 13.6% HAV infection. Diarrhea and vomiting were the most prevalent clinical manifestation of children < 5 years. A higher level of maternal education, older age, and poor sanitary conditions were various risk factors related to HAV infection. Keywords: Hepatitis A, Anicteric hepatitis, Children

show abstract

Section: Introductionmentioning

confidence: 99%

Frequency of Hepatitis a Virus as a Cause of Anicteric Hepatitis in Children Under 5 Years

Khan¹,

Ullah²,

Saeedullah³

et al. 2023

PJMHS

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

“…Neikteriskā VHA gadījumā diagnoze tiek veikta daudz retāk, tādējādi veicinot slimības izplatīšanos. Neskaidru simptomu un dzeltes trūkuma dēļ infekcija bieži vien paliek nepamanīta(Yassin et al, 2022). Kopā ar klīnisko simptomu parādīšanos var novērot dažādu bioķīmisko rādītāju izmaiņas.…”

unclassified

Molekulāri epidemioloģiskais A hepatīta vīrusa raksturojums Latvijā. Promocijas darbs

Savicka

View full text Add to dashboard Cite

Promocijas darba “Molekulāri epidemioloģiskais A hepatīta vīrusa raksturojums Latvijā” ir veltīts A vīrushepatīta slimībai, diagnostikas un epidemioloģiskās uzraudzības principiem Latvijā. Saslimstība ar A vīrushepatītu Eiropas valstīs un visā pasaulē ir variabla. Līdz 20. gadsimta 90. gadu vidum A vīrushepatīts bija ļoti izplatīta infekcijas slimība Latvijā. Jau 2000. gadā saslimušo skaits samazinājās, un arī turpmāk saslimstība turpināja samazināties līdz 2007. gadam, kad apstiprināto gadījumu skaits bija viszemākais (0,66 gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju). Laikā no 2008. līdz 2010. gada sākumam un pēc tam, 2017.–2018. gadā, tika novēroti A hepatīta uzliesmojumi. Tāpēc infekcijas ieviešanās un izplatīšanās risks joprojām pastāv. Darba mērķis bija noteikt A hepatīta vīrusa subgenotipu izplatību Latvijas teritorijā. Pēc iegūtām sekvencēm un filoģenētiskā koka uzbūves analizēt homoloģiju un piederību pie dažādiem izdalītiem A hepatīta vīrusa klasteriem no citām valstīm, apzināt infekcijas avotus, pilnveidot laboratoriski epidemioloģisko uzraudzības taktiku. Pētījumā tika veikta molekulāri bioloģiskā izmeklēšana un molekulāri epidemioloģiskā izmeklēšana 259 pacientiem, kuru dati analizēti retrospektīvi. Tika apkopoti demogrāfiskie dati (dzimums, vecums; dzimtā valsts, uzturēšanās valsts), dati par slimības klīnisko norisi (saslimšanas datums, laboratoriski apstiprināts gadījums, hepatīta simptomi, hospitalizācija, vakcinācija) un epidemioloģiskie dati (daļa no uzliesmojuma, iespējamais inficēšanas avots). Darba rezultātā tika noskaidrots, ka Latvijā cirkulē A hepatīta vīrusa subgenotipi IA, IB un IIIA, kuri arī ir visizplatītākie pasaulē. No iegūtajiem datiem secināts, ka A hepatīta vīrusa subgenotipam IA ir 13 klasteri un 12 sporādiskie gadījumi, A hepatīta vīrusa subgenotipam IB ir astoņi klasteri un 11 sporādiskie gadījumi, A hepatīta vīrusa subgenotipam IIIA ir viens klasteris un deviņi sporādiskie gadījumi. Sekvencēšanas dati palīdz izsekot infekcijas izplatību, un visi jaunie A hepatīta gadījumi varētu būt ātri atšifrējami pēc filoģenētiskā koka un jau zināmiem klasteriem. No izmeklētajiem gadījumiem konstatēts, ka inficēšanas avoti ir dažādi, pārsvarā kontakts ar A vīrushepatīta pacientu, ceļošana, iespējama izplatība starp injicējamo narkotiku lietotājiem un vīriešiem, kuriem ir sekss ar vīriešiem. Latvijā A hepatīta vīrusa izplatība ir novērota regulāri, bet ar dažādu intensitāti, kas var liecināt par vīrusa vietējo cirkulāciju. Analizējot pacientu dzimumu, lielākā daļa pacientu – 54 % – bija vīrieši un 46 % – sievietes, kas neatšķiras no mums pieejamiem literatūras datiem. Bet, salīdzinot pacientu vecumu diagnozes noteikšanas brīdī, lielākā pacientu daļa bija vecumgrupā no 20 līdz 29 gadiem, kas atšķiras no kopējiem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstu datiem. Pēc šiem datiem, no 2008. līdz 2021. gadam lielākā daļa pacientu bija vecumgrupā no 5 līdz 14 gadiem un no 0 līdz 4 gadiem. Darbā gaitā tika konstatēts, ka visiem pacientiem bija novēroti hepatīta simptomi. Vidējie pacienti tika hospitalizēti 6,9. slimības dienā pēc saslimšanas datuma ar vidējo hospitalizācijas dienu skaitu 8,7 dienas. Secināts, ka pacientiem ar A hepatīta vīrusa subgenotipu IA bija ilgākais hospitalizācijas dienu skaits – vidēji 9,3 dienas, bet pacientiem ar A hepatīta vīrusa subgenotipu IB – 7,3 dienas, A hepatīta vīrusa subgenotipu IIIA – 7,7 dienas. Analizējot mūsu datus, tika secināts, ka vidējais laiks no simptomu parādīšanās līdz laboratoriski apstiprinātam A vīrushepatīta gadījumam bija 7,9 dienas. Veicot datu analīzi par vakcināciju, tika noskaidrots, ka 89,6 % no pētījumā iekļautiem pacientiem nebija vakcinēti, 10,0 % bija nezināms vakcinācijas statuss un 0,4 % pacientu bija saņemta viena potes deva pēc kontakta ar A hepatīta vīrusa pacientu. Minētie dati ļāva secināt, ka A hepatīta vīrusa molekulāri bioloģisko metožu lietošana un rūpīga epidemioloģisko datu analīze var palīdzēt labāk izprast infekcijas izplatīšanās ceļus, izmeklēt lokālus uzliesmojumus, atklāt ievestās infekcijas gadījumus un izsekot vīrusa cirkulāciju. Tas dod iespēju nodrošināt savlaicīgas un adekvātas infekcijas izplatības preventīvās darbības. Promocijas darbs izstrādāts Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Laboratorijas dienesta Latvijas Infektoloģijas centra laboratorijā, Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā. Aizstāvēšana: Klīniskās medicīnas promocijas padomes atklātā sēdē 2024. gada 9. maijā plkst. 15.00 Hipokrāta auditorijā, Dzirciema ielā 16, Rīgas Stradiņa universitātē, un attālināti, tiešsaistes platformā Zoom. 3.3. veselības un sporta zinātnes; apakšnozare – infekcijas slimības. Atslēgvārdi: A hepatīta vīruss; A vīrushepatīts; genotips; filoģenētiskais koks; uzliesmojums; sporādiskais gadījums.

show abstract

Zoonotic and Food-Related Hazards Due to Hepatitis A and E in Africa: A Systematic Review and Meta-Analysis

Odoom,

Boamah,

Sagoe

et al. 2024

Environ�Health�Insights

View full text Add to dashboard Cite

Introduction: Foodborne infections are caused by a wide spectrum of microbial pathogens, and they pose a significant global health threat, resulting in millions of cases and thousands of fatalities annually. Among these pathogens, human viruses, including Hepatitis A virus (HAV) and Hepatitis E virus (HEV), play a significant role in foodborne viral outbreaks, especially in Africa. This systematic review determined the prevalence of these viruses in livestock and produce in Africa. Method: A systematic search strategy was implemented following the PRISMA guidelines. Databases such as African Journal Online, Web of Science, Scopus, and PubMed were searched from their inception until November 30, 2023. Descriptive statistics and a proportional meta-analysis utilising a random-effects model with a 95% confidence interval were employed in the data analysis. The Cochrane risk-of-bias tool (ROB2) was utilised to evaluate the potential for bias in each study. Results: The search identified 27 articles that met the inclusion criteria, among which seven focused on HAV, comprising a total of 309 samples, whereas 20 studies focused on HEV, comprising a total of 4238 samples. Egypt had the highest number of studies, followed by Cameroon and Nigeria. The meta-analysis revealed an overall prevalence of 33.8% (95% CI: 17.0–50.6) for HAV in ducks and shellfish and 22.0% (95% CI: 12.1–31.8) for HEV in various livestock. Genotype 3 was identified as the predominant genotype, for both HAV and HEV. Conclusion: This review revealed a high prevalence of HAV and HEV in livestock populations in Africa, shedding light on the potential risks associated with zoonotic and/or food-related infections. There is a need for continued surveillance and monitoring of these viruses in both animals and food products to mitigate the risk of foodborne outbreaks and protect human health.

show abstract

Frequency of Hepatitis A virus as a cause of anicteric hepatitis in children under 5 years: a common yet under-recognized cause

Cited by 3 publications

References 15 publications

Frequency of Hepatitis a Virus as a Cause of Anicteric Hepatitis in Children Under 5 Years

Frequency of Hepatitis a Virus as a Cause of Anicteric Hepatitis in Children Under 5 Years

Molekulāri epidemioloģiskais A hepatīta vīrusa raksturojums Latvijā. Promocijas darbs

Zoonotic and Food-Related Hazards Due to Hepatitis A and E in Africa: A Systematic Review and Meta-Analysis

Contact Info

Product

Resources

About