Ņemot vērā sarežģītos 20. gadsimta vēsturiskos notikumus Latvijā, vēl joprojām sabiedrībā holokausta tēma ir traģisks, jūtīgs un sāpīgs jautājums. Pieaugot starptautiskām tūristu plūsmām, ir novērojama tendence, ka holokausta vietas apmeklē un vēlas apmeklēt arvien vairāk tūristu, viņi interesējas par šīm vietām. Vietējo iedzīvotāju zināšanu trūkums un/vai nevēlēšanās runāt par šo tēmu, iztrūkstošā komunikācija no valsts un pašvaldību iestādēm, holokausta vietu neiekļaušana informācijas avotos un tūrisma piedāvājumā var radīt iespaidu, ka vietējiem šīs vietas nav nozīmīgas. Pētījuma mērķis ir atklāt mijiedarbību starp atmiņu politiku, holokausta vietām, kolektīvo piemiņas kultūru, tūrisma pieprasījumu un tūrisma produktu piedāvājuma sociālajiem, ētiskajiem un ilgtspējas aspektiem.