Holocaust Historiography in Latvia: The Road Toward Research Infrastructure

Bērziņš, Didzis

doi:10.1080/23256249.2017.1395526

Cited by 5 publications

(4 citation statements)

References 0 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Padomju okupācijas gados un īpaši pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas sākās holokausta vietu apzināšana un fiziska iezīmēšana vidē: pieminekļu, memoriālu, piemiņas zīmju u. c. izveide. Padomju ideoloģija gan nepieļāva oficiālajā Otrā pasaules kara piemiņas kultūrā izcelt tieši ebreju kopienas iznīcināšanu kā vienu no galvenajām nacistu režīma zvērībām (Bērziņš, Opperman, 2016). Tāpēc līdz mūsdienām daudzos padomju periodā izveidotajos memoriālos saglabājušies tādi vispārīgi ieraksti kā "mūžīga piemiņa padomju pilsoņiem", "padomju patriotiem", "fašisma terora upuriem" u.…”

Section: Ievadsunclassified

Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā

Bērziņš,

Grinblate,

Krūmiņa-Koņkova

et al. 2023

View full text Add to dashboard Cite

Ņemot vērā sarežģītos 20. gadsimta vēsturiskos notikumus Latvijā, vēl joprojām sabiedrībā holokausta tēma ir traģisks, jūtīgs un sāpīgs jautājums. Pieaugot starptautiskām tūristu plūsmām, ir novērojama tendence, ka holokausta vietas apmeklē un vēlas apmeklēt arvien vairāk tūristu, viņi interesējas par šīm vietām. Vietējo iedzīvotāju zināšanu trūkums un/vai nevēlēšanās runāt par šo tēmu, iztrūkstošā komunikācija no valsts un pašvaldību iestādēm, holokausta vietu neiekļaušana informācijas avotos un tūrisma piedāvājumā var radīt iespaidu, ka vietējiem šīs vietas nav nozīmīgas. Pētījuma mērķis ir atklāt mijiedarbību starp atmiņu politiku, holokausta vietām, kolektīvo piemiņas kultūru, tūrisma pieprasījumu un tūrisma produktu piedāvājuma sociālajiem, ētiskajiem un ilgtspējas aspektiem.

show abstract

Section: Ievadsunclassified

Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā

Bērziņš,

Grinblate,

Krūmiņa-Koņkova

et al. 2023

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

“…Attempts to counter Soviet propaganda in public discourse remained limited under communism but blossomed after the collapse of the USSR. 49 Latvia's Jewish and Russian populations have cultivated traditions in line with a Soviet legacy by celebrating Victory Day on May 9 and objecting to the efforts of former members of the Latvian Legion to mark Latvian Fighter's Day on March 16. On March 16, 2006, the year the Svobodnaia Evropa volumes were released, members of the Latvian Russian-speaking party For Human Rights in United Latvia (80 percent of Latvian Jews are Russian-speaking) organized an alternative parade in which they dressed in the striped uniforms of concentration camp prisoners with yellow Stars of David on their chests.…”

Section: Revisionists and Russian Agentsmentioning

confidence: 99%

Documents Accuse: The Post-Soviet Memory Politics of Genocide

Chan¹

2021

JIS

View full text Add to dashboard Cite

Since the collapse of the Union of Soviet Socialist Republics (USSR), the Holocaust and other charges of genocide have emerged as flashpoints in memory wars between the Russian Federation and the Baltic states. This article examines the Russian government’s revival of the longstanding Soviet practice of publishing archival documents focused on Baltic participation in Nazi atrocities against Jews and other victims. It argues that state officials and historians in Russia and the Baltic countries continue to shape their usable pasts in response to one another. The Russian focus on Baltic collaboration with Hitler’s regime has fueled defensive rhetoric in Estonia, Latvia, and Lithuania that has diminished and denied the role that local perpetrators played in the wartime persecution of Jews. Russia, in turn, has reacted to charges of a Nazi-Stalinist “Double Genocide” in the Baltic region by launching a campaign for international recognition of genocide against the “Soviet people”—Soviet Jews among them. To date, Western political scientists and policymakers have focused on Russia as propagating illiberal movement through disinformation. This study demonstrates how the publication of wartime archival documents contributes to illiberal memory politics both at home and among Russia’s detractors in the Baltic region.

show abstract

“…Tajās bojā gāja līdz 70 tūkstoši Latvijas ebreju (Bērziņš, 2023).Padomju okupācijas gados un īpaši pēc Latvijas Republikas neatkarī bas atjaunošanas sākās holokausta vietu apzināšana un fiziska iezīmēšana vidē: pieminekļu, memoriālu, piemiņas zīmju u. c. izveide. Padomju ideolo ģija gan nepieļāva oficiālajā Otrā pasaules kara piemiņas kultūrā izcelt tieši ebreju kopienas iznīcināšanu kā vienu no galvenajām nacistu režīma zvērī bām (Bērziņš, Opperman, 2016). Tāpēc līdz mūsdienām daudzos padomju periodā izveidotajos memoriālos saglabājušies tādi vispārīgi ieraksti kā "mūžīga piemiņa padomju pilsoņiem", "padomju patriotiem", "fašisma terora upuriem" u.…”

unclassified

Ar holokaustu un ar ebreju kopienas vēsturi saistītas vietas tūrisma informācijas pieejamības kontekstā

Popova,

Strods

2023

Sarežģītais Mantojums: Holokausta Vietas Latvijā Tūrisma Un Atmiņas Kultūras Mijiedarbībā

View full text Add to dashboard Cite

Starpkaru periodā Latvijā dzīvoja vairāk nekā 93 tūkstoši ebreju (Salnītis, 1936: 91). Laika gaitā daudzās Latvijas pilsētās un ciemos ebreji veidoja ievē rojamu daļu no to iedzīvotāju skaita, turklāt atsevišķās vietās, piemēram, Preiļos un Varakļānos, pārsniedza pat pusi iedzīvotāju kopskaita (Salnītis, 1936: 298). Pēc Padomju Savienības īstenotās Latvijas okupācijas 1940. gadā aizsākās jaunā totalitārā režīma represijas pret dažādām sabiedrības grupām. Skaitliski apjomīgās represijas notika 1941. gada 14. jūnijā, kad tika deportēti vairāk nekā 15 tūkstoši vietējo iedzīvotāju (latvieši, ebreji, krievi, poļi u. c.). Tomēr drīz vien, kad 1941. gada vasarā padomju okupāciju nomainīja nacis tiskās Vācijas totalitārais režīms, gluži tāpat kā citās vācu okupētajās teritori jās sākās masveida represijas pret vietējo ebreju kopienu. Tajās bojā gāja līdz 70 tūkstoši Latvijas ebreju (Bērziņš, 2023).Padomju okupācijas gados un īpaši pēc Latvijas Republikas neatkarī bas atjaunošanas sākās holokausta vietu apzināšana un fiziska iezīmēšana vidē: pieminekļu, memoriālu, piemiņas zīmju u. c. izveide. Padomju ideolo ģija gan nepieļāva oficiālajā Otrā pasaules kara piemiņas kultūrā izcelt tieši ebreju kopienas iznīcināšanu kā vienu no galvenajām nacistu režīma zvērī bām (Bērziņš, Opperman, 2016). Tāpēc līdz mūsdienām daudzos padomju periodā izveidotajos memoriālos saglabājušies tādi vispārīgi ieraksti kā "mūžīga piemiņa padomju pilsoņiem", "padomju patriotiem", "fašisma terora upuriem" u. tml., neminot nacistu īstenoto mērķtiecīgo ebreju, romu un citu grupu iznīcināšanu 74 . 74 Izņēmums šajā ziņā, piemēram, ir piemiņas akmens Talsu novada Popervālē, kur 1943.-1944. gadā atradās koncentrācijas nometnes "Kaizervalde" filiāle, kur bija ieslodzīti ebreji no dažādām Eiropas valstīm un padomju karagūstekņi. Šajā vietā pēc kara tika izveidota piemiņas vieta ar uzrakstu latviešu valodā "Šeit sākās Popervāles bijušās koncentrācijas nometnes teritorija, kur vācu fašisti 1943.-1944. g. pazemoja, nežēlīgi mocīja un iznīcināja simtiem ebreju tautības cilvēku no PSRS,

show abstract

Holocaust Historiography in Latvia: The Road Toward Research Infrastructure

Cited by 5 publications

References 0 publications

Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā

Sarežģītais mantojums: holokausta vietas Latvijā tūrisma un atmiņas kultūras mijiedarbībā

Documents Accuse: The Post-Soviet Memory Politics of Genocide

Ar holokaustu un ar ebreju kopienas vēsturi saistītas vietas tūrisma informācijas pieejamības kontekstā

Contact Info

Product

Resources

About