Investment priorities for research and innovation in urban agri-food systems: Toward more resilient cities in the Global South

Abstract

Urban and peri-urban agriculture (UPA) is widely distributed throughout the Global South. Despite urban population growth and diversifying food habits, UPA delivers an important part of urban food supply, as well as other types of services to cities, such as employment and waste reuse. Nevertheless, the extent and importance of UPA varies between different urban areas, while challenges like limited recognition, land conversion, and water pollution and competition threaten the potential of UPA to contribute to urban resilience. Key investment priorities for research and innovation for overcoming current challenges include incentivized peri-urban zoning, urban allocation of productive lands, and increasing capacities for controlled environment agriculture (CEA). Innovative repositioning of food marketing can help to strengthen supply of healthy food from UPA production, increase decent employment, and turn food markets into nutrition hubs. Priority innovations for contributing to the circular bioeconomy of cities include scaling the safe use of wastewater for irrigation through investments in the adoption of multiple risk-barrier approaches and scaling UPA-based ecosystem services for valorising solid waste and environmental management. Innovations in urban governance are required to support these processes by bringing food systems into urban planning through food mapping and the multisectoral platforms for dialogue and policy formulation across city regions and with vertical levels of government.

Urbānās lauksaimniecības koncepts, potenciāls un attīstības perspektīvas Latvijā = The concept, potential and development perspectives of urban agriculture in Latvia

“…Aprites ekonomikas ieviešanai ir pakārtoti atkritumu apsaimniekošanas plāni un principi. Urbānā lauksaimniecība vistiešāk ir saistīta ar pilsētas bioloģisko atkritumu apsaimniekošanu -tās funkcionalitāte, sevišķi bioloģisko atkritumu atkārtotā izmantošanā (Prain et al, 2022), ir vērā ņemama gan starptautiskās un nacionālās politikas veidotājiem, gan pilsētu plānotājiem (Holmer, Drescher, 2005;Vazquez et al, 2002), un prakses ietekme uz atkritumu apsaimniekošanu variējas no urbānās lauksaimniecības veida un prakses pieejas (Muñoz-Liesa et al, 2022). Atkritumu apsaimniekošanas plāni paredz gan saražoto atkritumu apjoma samazināšanu, gan esošo atkritumu atkārtotas izmantošanas veicināšanu.…”

“…Pilsētās ir pieaugoša interese par zaļo zonu iekārtošanu atbilstoši sabiedrības veselības veicināšanai, sakarā ar pieaugošo urbanizāciju, klimata izmaiņām un sabiedrības novecošanos (Schram-Bijerk et ak., 2018), arvien vairāk aktualizējot apkārtējās vides vērtību. Un kaut gan citu valstu prakse apliecina urbānās lauksaimniecības un pilsēta vides attīstības pozitīvo mijiedarbību (Simon, 2022), Latvijā šis aspekts nav pietiekami aktualizēts pilsētplānošanas līmenī, tādēļ šobrīd urbānā lauksaimniecība kā viens no sabiedrības veselību veicinošiem aspektiem valstspilsētu pašvaldībās netiek veicināta.…”

“…Novērtējot urbānās lauksaimniecības ekonomisko aspektu ierobežotību, bet sociālo aspektu potenciālu, atsevišķu, pilsētvidei atbilstošu nosacījumu izstrāde, ietverot atbalstošu teritoriālo plānojumu, finansējumu, infrastruktūru, urbānās lauksaimniecības realizācijas plānus, veicinātu prakses attīstību (Horst et al, 2017). Lai veicinātu urbānās lauksaimniecības attīstību, pašvaldības iniciē dažādus instrumentus: pilsētas neapsaimniekoto teritoriju mērķtiecīga nodošana urbānās lauksaimniecības prakses realizācijai, nomas nosacījumu izstrāde ar samazinātu nomas maksu, pielāgota, samazināta nekustamā īpašuma nodokļu maksa, pilsētas ūdens resursu izmantošana prakses ietvaros bez maksas vai ar samazinātu maksu, informācijas un pieredzes nodrošinājums speciālistu konsultāciju veidā (Horst et al, 2017;Prain et al, 2022). Tirgū balstīti instrumenti urbānās lauksaimniecības pētījumos tiek identificēti: 1) nodokļu un nodevu mērķtiecīga adaptācija LIZ platību saglabāšana pilsētās, 2) urbāno dārzu nomas maksas samazinājums (Goździewicz-Biechońska, Brzezińska-Rawa, 2022).…”