Korpusu un individuālā vākuma salīdzinājums: ģenitīva un nominatīva konkurence saistījumā ar adverbu

Abstract

Rakstā aplūkotas korpusa datu un individuālā vākuma priekšrocības un trūkumi. Dažādu gramatiski marķētu latviešu valodas korpusu pieejamība nodrošina arvien plašākus korpusa datos balstītus gramatikas pētījumus. Savukārt individuālajam vākumam ir bijusi liela nozīme valodniecības attīstībā, un tas ir senāks praktiskā materiāla ieguves veids. Tomēr mūsdienu tehnoloģiju laikmetā ir radies jautājums par individuālā vākuma lietderību. Abu datu ieguves veidu praktiskam salīdzinājumam izvēlēta mūsdienu latviešu valodas lietojumā izplatīta parādība – ģenitīva un nominatīva konkurence (saistījumā ar adverbu), kas konstatēta gan individuālajā vākumā, gan korpusu datos. Šajā pētījumā ir atlasīti trīs adverbi – daudz (tā supletīvā pārākās pakāpes forma vairāk), maz, cik –, kuri sīkāk tiek analizēti teikuma gramatiskajā centrā saistījumā ar lietvārda ģenitīvu vai nominatīvu. Individuālo vākumu veido samērā spontāns nerediģēts latviešu valodas lietojums mutvārdos un rakstveidā – ar katru adverbu 100 teikumu. Korpusa datu analīzei izmantoti četri latviešu valodas korpusi – „Līdzsvarotais mūsdienu latviešu valodas tekstu korpuss” (LVK2018), „Latviešu valodas sintaktiski marķētais korpuss” (LVTB), „Latviešu valodas runas atpazīšanas korpuss” (LVR2013) un „Pandēmijas dienasgrāmatas” (PanDi). Gan korpusu, gan individuālā vākuma materiālā dominē vārdu savienojumi ar ģenitīvu. No avotu viedokļa, nominatīvs biežāk konstatēts „Latviešu valodas runas atpazīšanas korpusā” (LVR2013), bet analizēto trīs adverbu grupā – biežāk saistījumā ar adverbu cik.