Metaboliskā sindroma riska faktori, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Promocijas darbs

Abstract

Ievads. Sabiedrības veselības pētījumi norāda uz strauju aptaukošanās izplatību ne tikai pieaugušajiem, bet īpaši strauja izplatība tiek novērota arī pusaudžiem un pirmsskolas vecuma bērniem. Latvijā augstāka liekā svara izplatība ir septiņgadīgiem zēniem, salīdzinot ar meitenēm, attiecīgi 23,7 % un 21,8 %. Taču meitenēm šis īpatsvars kopš 2008. gada ir pakāpeniski palielinājies no 18,3 % līdz 21,8 %. Bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos agrīni draud attīstīties sirds un asinsvadu sistēmas slimības, arteriāla hipertensija, dislipidēmija, metaboliskais sindroms, insulīna rezistence, 2. tipa cukura diabēts, dažādu veidu audzēji, ortopēdiskas, nopietnas psiholoģiskas un neiroloģiskas problēmas, kā arī citi hroniski traucējumi. Metaboliskā sindroma īpašā nozīme pieaugušo vecumā ir saistīta ar iespēju identificēt personas, kurām ir liels gan 2. tipa cukura diabēta, gan sirds un asinsvadu sistēmas slimību risks. Attiecībā uz bērnu metabolisko sindromu autoru viedoklis atšķiras.Mērķis. Pētīt metaboliskā sindroma riska faktorus, komplikācijas un īpatnības bērniem un pusaudžiem ar aptaukošanos. Materiāls un metodes. Pētījumā atbilstoši iekļaušanas un izslēgšanas kritērijiem iekļauti 198 bērni, no tiem 181 bērns ar aptaukošanos un 17 bērni ar normālu ķermeņa svaru. Pirmajā pētījuma etapā bērni iedalīti grupās attiecīgi pēc svara un vecuma: I pētījuma grupa –10 gadu veci un vecāki bērni ar aptaukošanos, II pētījuma grupa – bērni līdz 10 gadu vecumam ar aptaukošanos, kontroles grupa – bērni ar normālu ķermeņa svaru. Šajā etapā pētījuma bērniem veikts aptaukošanās prenatālo un postnatālo riska faktoru novērtējums un aptaukošanās komplikāciju skrīnings. Otrajā pētījuma etapā pēc Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem izvērtēts metaboliskais sindroms bērniem no 10 gadu vecuma, t. i., tikai I pētījuma grupas (n = 143) bērniem. Visi iegūtie dati apkopoti Excel datubāzē un analizēti, izmantojot RStudio V.1.4.1103. Atšķirības uzskatītas par statistiski nozīmīgām, ja nozīmības līmenis p bija < 0,05. Rezultāti. Aptaukošanās prenatālie riska faktori, kā dzimšanas svars (p = 0,530), pārmērīgs svara pieaugums grūtniecības laikā mātei (p = 0,787), pozitīva 2. tipa cukura diabēta anamnēze ģimenē (p > 0,999), statistiski nozīmīgi neatšķīrās bērniem ar aptaukošanos un normālu ķermeņa svaru. Arī aptaukošanās postanatālam riska faktoram, ekskluzīvas zīdīšanas ilgumam (p = 0,120) netika atrasta statistiski nozīmīga atšķirība starp bērniem ar aptaukošanos un normālu svaru. Statistiski nozīmīga atšķirība pētījuma grupās tika novērota tikai postnatālam aptaukošanās riska faktoram – vecāku aptaukošanās faktam (p = 0,004). Bērniem ar aptaukošanos gan I grupā, gan arī II grupā bija augsta vecāku aptaukošanās izplatība, attiecīgi 79,8 % un 63,0 %, salīdzinot ar normāla svara bērniem. Bērniem ar normālu svaru vecāku aptaukošanās konstatēta tikai 33,3 % gadījumu. Veicot aptaukošanās komplikāciju skrīningu, bērniem ar lieko svaru novērotas statistiski nozīmīgas sirds un asinsvadu sistēmas slimību, insulīna rezistences un citu bioķīmisko rādītāju izmaiņas, salīdzinot ar normāla svara bērniem. I pētījumā grupā gan sistoliskā asinsspiediena mediāna 123,0 (IQR 116,0; 132,0), gan arī diastoliskā asinsspiediena mediāna 78,0 (IQR 71,5; 83,0) bija nozīmīgi augstāka, salīdzinot ar kontroles grupu, kurā sistoliskā asinsspiediena mediāna bija 115,0 (IQR 110,0; 120,0), bet diastoliskā asinsspiediena mediāna 70,0 (IQR 65,0; 76,0) (p = 0,012). Kontroles grupā nevienam bērnam nebija konstatēts paaugstināts kopējā holesterīna līmenis virs 5,2 mmol/l, bet I pētījuma grupā tāds bija 8,8 % bērnu. Bērniem ar aptaukošanos gan I, gan arī II pētījuma grupā statistiski nozīmīgi augstāka bija insulīna rezistences koeficienta HOMA-IR mediāna, attiecīgi 3,9 (IQR 2,6; 5,6) un 2,3 (IQR 1,5; 3,4), salīdzinot ar normāla svara bērniem – 1,1 (IQR 0,8; 2,1) (p < 0,001). I grupas bērniem metaboliskais sindroms, izvērtējot to atbilstoši Starptautiskās diabēta federācijas izstrādātajiem kritērijiem, tika diagnosticēts 21 % (n = 30) gadījumu. Metaboliskā sindroma incidence pētāmajā populācijā pieauga līdz ar bērnu vecumu: vecumā no 10 līdz 16 gadiem metaboliskais sindroms tika diagnosticēts 17,1 %, bet 16 gadu un vecāku bērnu grupā – 38,5 % bērnu. Bērniem ar metabolisko sindromu bija nozīmīgi lielāka svara mediāna (p < 0,001) un zemāka jutība pret insulīnu (p = 0,039), salīdzinot ar bērniem bez metaboliskā sindroma. Pētījuma laikā netika apstiprināta aptaukošanās prenatālu riska faktoru – tādu kā dzimšanas svars (p = 0,145), pārmērīgs svara pieaugums grūtniecības laikā mātei (p = 0,625), pozitīva 2. tipa cukura diabēta anamnēze ģimenē (p = 0,519) – ietekme uz metaboliskā sindroma attīstību. Aptaukošanās postnatālais riska faktors, ekskluzīvas zīdīšanas ilgums, arī neietekmēja metaboliskā sindroma attīstību (p > 0,999). Metaboliskā sindroma varbūtība bērniem pieauga, palielinoties ķermeņa masas indeksam, un 11,13 reizes varbūtību palielināja tēva aptaukošanās.Secinājumi. Bērniem ar aptaukošanos jau agrīni tika novēroti sirds un asinsvadu sistēmas slimību un 2. tipa cukura diabēta riska faktori. Desmitgadīgiem un vecākiem bērniem ar aptaukošanos bija augstāks asinsspiediens, paaugstināts kopējā holesterīna daudzums un augstāks insulīna rezistences koeficients HOMA-IR. Metaboliskā sindroma diagnoze tika apstiprināta gandrīz ceturtdaļai bērnu pētāmajā populācijā. Metaboliskā sindroma varbūtību nozīmīgi palielināja gan aptaukošanās pakāpe, gan arī vecāku aptaukošanās.