Kopsavilkums. Pētījuma mērķis ir veikt linu un kaņepju šķiedru uzbūves un kopējā ķīmiskā sastāva salīdzinošu analīzi, kā arī noteikt un salīdzināt kristāliskās un amorfās celulozes sastāvu vairāku Latvijā un Polijā audzētu šķiedru linu un kaņepju šķirņu šķiedrās.Celuloze ir augu šķiedru šūnapvalku galvenā sastāvdaļa, kas nodrošina to stiprību. Pārējo daļu no šķiedru sastāva veido lignīni, pektīni, augu vaski un tauki, kā arī dažādas ūdenī šķīstošas vielas un higroskopiskais ūdens.Atslēgas vārdi: lini, kaņepes, šķiedras, celuloze, hemiceluloze.
I. IEVADSPēdējās desmitgadēs pasaulē īpaši aktualizējies ekoloģiskais dzīvesveids, draudzīga attieksme pret vidi un zaļā domāšana, kas nu jau kļuvusi par sava veida modes kliedzienu, iesaistoties teju visās nozarēs un dzīves sfērās. Tāpēc tiek meklēti arvien jauni, videi nekaitīgāki risinājumi un materiāli, kuru dzīves cikls būtu cilvēkam un dabai draudzīgs. Līdz ar to, atjaunojamo resursu, to skaitā arī linu un kaņepju šķiedru nozīme tikai pieaug un tiek arvien vairāk novērtēta. Diemžēl joprojām ir izplatīts stereotips, ka lini tiek audzēti tikai tekstilrūpniecības vajadzībām. Pēdējo gadu tendences arvien skaidrāk parāda dabas šķiedru kā kompozītmateriālu komponentes nozīmīgumu.
II. ŠĶIEDRU MORFOLOĢISKAIS RAKSTUROJUMSGan linu, gan kaņepju šķiedru uzbūve ir principiāli līdzīga. Tie veidoti kā ļoti izturīgi dabas kompozīti ar augstu šķiedru saturu stiebros.Garšķiedras linu stiebrs satur 20 -30% šķiedru. Izšķir auga kopējo (no dīgļlapu piestiprināšanās vietas līdz visaugstākās pogaļas augšgalam) un tehnisko garumu (no dīgļlapu piestiprināšanās vietas līdz ziedkopas sazarošanās sākumam). Pēc stiebru resnuma izšķir tievo stiebru (0,8 -1,2 mm), vidējo (1,3 -2 mm) un resno stiebru linus (2,1 mm un vairāk).[1] Savukārt 1,5 -2,5 m gara kaņepju stiebra diametrs ir 4 -10 mm, bet ja auga garums sasniedz 3 -4 m, tad diametrs var sasniegt pat 20 -25 mm. Pēc šķiedru atdalīšanas no saknēm un lapām, 65 -70% no kopējās izaudzētā kaņepju auga masas paliek stiebri. Kopējais šķiedru sastāvs kaņepju auga sausā stumbrā ir aptuveni 25 -35% (atkarībā no šķirnes).
[2]A. Stiebra uzbūve Pēc ārējā izskata garšķiedru lina stiebrs ir izstiepts, nošķelts konuss, bet jo vairāk tā izskats tuvojas cilindram, jo vērtīgāks ir stiebrs.[1] Viena veida šūnas veido audus, kas stiebrā novietoti gredzenveidā (skat.1.att.). Stiebra ārējo daļu veido epiderma -plāni, blīvi seg-jeb aizsargaudi. Epidermas šūniņām ir biezas sieniņas un nelielas vakuolas. Ārējā epidermas daļa pārklāta ar īpašu plēvīti -kutikulu, kas piesūcināta ar kutinu -ūdens un gāzes necaurlaidīgu vielu, kas aizsargā stiebru no nelabvēlīgiem laika apstākļiem, piemēram, sausā laikā pasargā augu no mitruma iztvaikošanas. Aiz epidermas seko savienotājaudi -parenhīmas šūnas, kurās glabājas rezerves barības vielas. Parenhīmas slānī izvietoti lūksnes kūlīši, kas sastāv no garām šūnām un ir linu stiebra visvērtīgākie audi. Atšķirībā no citiem audiem, tie nav sakopoti nepārtrauktā gredzenā, bet gan veido atsevišķas grupas. Parenhīma, lūksnes kūlīši un epiderm...