Rethinking Collective Reflection in Teacher Professional Development

Abstract

Collective reflection, which has become a de rigueur activity in teacher training and professional development, is predicated upon Schön’s theory of reflective practice. This concept, according to which people learn to be reflective-in-action through reflection on practice, relates primarily to individual and one-on-one mentorship processes. The shift from individual to collective processes has gone largely unstudied and unproblematized. This study of collective teacher reflection in a professional development workshop calls prevailing assumptions into question by bringing an alternative lens, textual trajectories, to bear on this ubiquitous activity to better account for oft-ignored issues of context and identity. Using linguistic ethnographic methods, it traces textual trajectories of key ideas indexed in a collective reflection event. Key findings include the nonlinearity of the reflective process and the centrality of identity-work in collective teacher reflection. This study thus reveals functions of this ritual that belie its ostensible purposes and suggest a rethinking of this practice.

Datu zinātība skolai

“…Skolotāja profesionālās pilnveides vajadzību noteikšana indivīda līmenī saistāma ar skolotāja prakses pašnovērtējumu. Šāda pieeja aprakstīta, lai noteiktu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības Eiropā un Amerikā (Lee, 2005;Owens et al, 2018;Zein, 2017;Zhang et al, 2017), tomēr būtisks šādas pieejas ierobežojums ir sociāli vēlamo atbilžu sniegšana un neadekvāta pašnovērtējuma sniegšana, kuru pamatā ir vājas skolotāju refleksijas prasmes (Anselmann, DATU ZINĀTĪBA SKOLAI 128 2023; Segal, 2023). Lai atbalstītu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu, pamatojoties uz pašnovērtējumu, LU SIIC pētījumos radīta pašnovērtējuma rubrika .…”

Kā veidot datos balstītus skolotāju profesionālās pilnveides risinājumus?

“…Skolotāja profesionālās pilnveides vajadzību noteikšana indivīda līmenī saistāma ar skolotāja prakses pašnovērtējumu. Šāda pieeja aprakstīta, lai noteiktu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības Eiropā un Amerikā (Lee, 2005;Owens et al, 2018;Zein, 2017;Zhang et al, 2017), tomēr būtisks šādas pieejas ierobežojums ir sociāli vēlamo atbilžu sniegšana un neadekvāta pašnovērtējuma sniegšana, kuru pamatā ir vājas skolotāju refleksijas prasmes (Anselmann, 2023;Segal, 2023). Lai atbalstītu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu, pamatojoties uz pašnovērtējumu, LU SIIC pētījumos radīta pašnovērtējuma rubrika (Namsone et al, 2021).…”