MĀCĪŠANĀS LIETPRATĪBAI
158
nodaļaKā novērtēt skolotāju sniegumu un mērķtiecīgi pilnveidot skolotāju prasmes Dace Namsone, Līga Čakāne, Jeļena Volkinšteine, Anete Butkēviča Izglītības sistēmas kvalitāte nevar pārsniegt skolotāju darba kvalitāti. Vie nīgais veids, kā uzlabot skolēnu rezultātus, ir uzlabot mācīšanu (Barber, & Mourshed, 2007). Profesionāla mācīšana kā profesija nozīmē sevis attīstību, ko mandas snieguma veicināšanu un kopējās kvalitātes uzlabošanu profesijā (Harg reaves, & Fullan, 2012).Skolēnu mācību procesu un rezultātu vistiešāk ietekmē skolotāja prasmes un darbība stundā, nevis, piemēram, skolēnu spējas, attieksme, uzvedība vai sociālais stāvoklis. Džons Hatijs (John Hattie), analizējot ietekmes faktorus (effect size; sa līdzinoši vidēja ietekme ir 0,4; Hattie J., 2012), izdala divas grupas -mācīšana un skolotāja "spēks" jeb skolotāja personības un citu profesionālās darbības aspektu ietekme. Saskaņā ar Dž. Hatija (2012) pētījumiem nozīmīga pozitīva ietekme uz skolēnu mācīšanos ir: skolotāja stratēģiskajai skaidrībai (teachers clarity; ietek mes faktors ir 0,75) un izaicinošu sasniedzamo rezultātu skolēniem izvirzīšanai (0,56); izziņas stratēģiju (0,74) un metakognitīvo stratēģiju (0,67) mācīšanai; at griezeniskās saites sniegšanai skolēniem (0,72); skolotāja un skolēnu sadarbības attiecību veidošanai (0,72) u. c.Vairums skolotāju savu ietekmi uz skolēnu mācīšanos un viņu sasniegu mu dinamiku novērtē pārāk zemu (Helmke, 2009). Būtisks priekšnoteikums, lai notiktu sekmīga, novērojama mācīšanās, ir skolotājs, kurš zina un apzinās savu ietekmi un spēj skatīties uz mācību procesu "ar skolēna acīm". Lai uzlabotos sko lēnu sniegums, skolotājam jāapzinās sava ietekme un jācenšas uzlabot savu snie gumu (Hattie, & Yates 2014).Skolotājs pats atbild par savu profesionālo kompetenci un tās pilnveidošanu. Ja skolotājs mācās, domā un runā par to, ko un kāpēc viņš apgūst, tad viņš de monstrē skolēniem atdarināšanas vērtu paraugu (Helmke, 2009).