“…Līdz ar to dialogs tiek izprasts kā radoša darbība, kuras rezultātā veidojas abpusēji nozīmīga atklāsme (Jermolajeva, 2011). Dialoģisko pamatprasmju struktūrā "zināšanuprasmju -attieksmju" komponenti pārformulēti atbilstoši dialoģiskajai ievirzei: ,,zināšanām" (mācību intelektuālajam rezultātam) atbilst antinomiskās domāšanas (antinomija -divu pretstatīto spriedumu savienojums, kur katrs no tiem ir vienādi pārliecinoši pamatots) attīstība; ,,attieksmju" komponentam -dialoģiskas attieksmes veidošanās, kas ir izvirzīta pirmajā plānā saskaņā ar mācību motivēšanās nozīmīgumu; "prasmes" saistītas ar radošas darbības līmeni, kur augstākais sasniegums ir jaunas nozīmes un jēgas radīšana (Jermolajeva, 2015).…”