Celma, Mg. biol., ir Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) Silava vides inženiere. Raksts ir viņas ar izcilību aizstāvētā maģistra darba kopsavilkums. Maģistra darba empīriskais materiāls ievākts, LVMI Silava īstenojot Meža atjaunošanas, ieaudzēšanas un kopšanas pētījumu programmu, darbs aizstāvēts Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē. Jānis Ozoliņš, Dr. biol., LVMI Silava medniecības un faunas menedžmenta pētniecības grupas vadošais pētnieks un šī maģistra darba vadītājs. Kārlis Dūmiņš, Mg. biol., ir autores kolēģis, LVMI Silava Meža atjaunošanas un ieaudzēšanas pētniecības grupas asistents un mežzinātnes doktorantūras students Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Raksturvārdi: briežu dzimtas dzīvnieki, apkodumi, jaunaudzes. Ievads Latvijā savvaļā sastopamas trīs briežu dzimtas dzīvnieku sugas: alnis Alces alces L., stirna Capreolus capreolus L. un staltbriedis Cervus elaphus L. Šo dzīvnieku skaits ir stabili pieaudzis, un attiecīgi 2018./2019. gadā, pēc Valsts meža dienesta datiem, Latvijas teritorijā dzīvoja 23 000 aļņu, 158 000 stirnu un 57 000 staltbriežu 1 . Tā kā šo dzīvnieku populācija pieaug, ir paredzama to palielināta ietekme uz apkārtējo ainavu un ekosistēmu, tas izriet no briežu dzimtas dzīvnieku barošanās paradumiem 2 . Dzīvnieku barošanās ieradumus ietekmē tādi faktori kā biotopu daudzveidība, barības pieejamība, īpatņu blīvums, 1 Valsts meža dienests 2019. 2 Andersone-Lilly et al. 2010.