The Developmental Origins of False-Belief Understanding

Abstract

Understanding that individuals can be mistaken, or hold false beliefs, about the world is an important human ability that plays a vital role in social interactions. When and how does this ability develop? Traditional investigations using elicited-response tasks suggested that false-belief understanding did not emerge until at least age 4. However, more recent studies have shown that children demonstrate false-belief understanding much earlier when tested via other means. In the present article, I summarize recent evidence that a robust, flexible understanding of false belief emerges in infancy and discuss why older children fail elicited-response tasks despite their ability to represent beliefs.

Untitled

“…Drīzāk tie ir mehānismi, kas virza bērna uzmanību uz mentālajiem stāvokļiem un atvieglo šo stāvokļu atpazīšanu un apguvi, kas parādās salīdzinoši agri un strauji attīstās. To, ka prāta teorijas spējas, visticamāk, attīstās daudz agrāk par trīs gadu vecumu, taču bērni citu iesaistīto smadzeņu darbības procesu dēļ lielākoties nespēj atbildēt uz nepatieso pārliecību uzdevumu jautājumiem, apstiprina arī Skotas veiktā pētījumu analīze (Scott, 2017). Tajā uzsvērts, ka bērniem nepatieso pārliecību uzdevumos nepieciešams izmantot sarežģītus kognitīvos procesus.…”

“…Tas apstiprina pētnieku pieņēmumus, ka prāta teorijas spējas attīstās daudz agrāk par trīs gadu vecumu, taču bērni nespēj atbildēt uz nepatieso pārliecību uzdevumu jautājumiem, jo bērniem nepatieso pārliecību uzdevumos nepieciešams izmantot sarežģītus kognitīvos procesusjāinterpretē jautājums, jānolemj atbildēt uz to un jāizvēlas, kura no atbildēm būtu visatbilstošākā, kā arī interpretējot jautājumu, jāapvalda spēcīgā tendence automātiski atbildēt uz jautājumu (Scott, 2017). Līdz ar to arī šī pētījuma rezultāti liecina, ka nepatieso pārliecību uzdevumu izpratnē nozīmīga varētu būt tieši bērna spēja apvaldīt verbālās reakcijas.…”

“…Tāpēc, lai gan joprojām šie nepatieso pārliecību uzdevumi tiek plaši izmantoti pētniecībā, iespējams, turpmākajos pētījumos būtu lietderīgi meklēt vēl citu autoru uzdevumus pirmsskolas vecuma bērnu prāta teorijas spēju novērtēšanai. Piemēroti uzdevumi prāta spēju jeb nepatieso pārliecību izpētei varētu būt līdzīgi Vimmera un Pernera nepatieso pārliecību uzdevumiem Negaidītās pārmaiņas un Maldināšanas stāsts, taču ar pietiekami samazinātu nepieciešamību izmantot sarežģītos kognitīvos procesus, lai atbildētu uz uzdevuma jautājumiem (Scott, 2017). Tādā gadījumā būtu iespējams sagaidīt, ka bērni jau 2,5 gadu vecumā spēj izpildīt nepatieso pārliecību uzdevumus (Rubio-Fernandez & Geurts, 2013;Setoh et al, 2016).…”

Probing the depth of infants’ theory of mind: disunity in performance across paradigms

“…These results have been replicated and extended to children as young as 7 months of age using VOE or anticipatory looking procedures (He, Bolz, & Baillargeon, ; Kovács, Téglás, & Endress, ; Phillips et al., ; Scott, Baillargeon, Song, & Leslie, ; Senju, Southgate, Snape, Leonard, & Csibra, ; Song, Onishi, Baillargeon, & Fisher, ; Southgate, Senju, & Csibra, ; Surian, Caldi, & Sperber, ; Surian & Geraci, ; Yott & Poulin‐Dubois, ). This body of research has provided the foundation for the provocative claim that infants possess an abstract capacity to reason about false beliefs (Baillargeon, Scott, & He, ; Scott, ; Scott, Richman, & Baillargeon, ).…”

“…It has been proposed that infants perform better on the violation‐of‐expectation task and other tasks based on spontaneous responses because, unlike the traditional elicited‐response task, these tasks involve less heavy processing demands (Baillargeon et al., ; Scott, ). More specifically, in order to answer the question correctly in the Sally/Ann task, children face three executive function demands: response‐selection, response‐inhibition, and working memory.…”