Theoretical Framework for Teachers Self- Assessment to Teach 21st Century Skills

Abstract

The context of educational reforms taking place in many countries gives special relevance, as the curriculum enters the 21st century skills or so-called transversal skills. It is necessary to ascertain how successful the teaching of these skills is already so that the school management together with teachers develop evidence-based or data-driven professional development solutions. The aim of the research is to create a theoretical framework and corresponding self-assessment tools, how the teacher can assess for himself to what extent he has succeeded in achieving the competence to teach students in the 21st century skills required to achieve the goals set by the school in the context of the ongoing education reform in the country. For the self-assessment of teachers’ competencies, performance appraisal is used, comparing to what extent does teaching in a particular case correspond to good practice using performance level descriptors as tools - a set of teachers' learning progressions and tests. The developed set of teachers' professional learning progressions is based on data-based and field-tested analytical descriptions of performance levels from expert work. It includes 17 progressions developed within the framework of categories and criteria, the practical testing of which in school practice is planned in the authors' further research.

How is entrepreneurship as generic and professional competences diverse? Some reflections on the evaluations of university students' generic competences (students of education and bioeconomics)

“…First, educational sciences cover a wider spectrum of generic competences needed for everyday work. It is important for the educator not only to be an expert in a specific field of science but, more importantly, to be able to teach others, which includes being able to organize, manage, set objectives, cooperate, communicate, and various other generic competences (Jamil et al, 2015;Osman, 2011), while historically, in Latvian higher education, particularly in STEM sciences, the focus is on knowledge in the learning field (Namsone et al, 2021;Dudareva et al, 2021). Therefore, generic competences are neglected.…”

Kā iegūt pierādījumus par mācīšanu un mācīšanos stundā – ceļā uz mācīšanos iedziļinoties

“…Šāda metode plaši tiek lietota praksē citās valstīs (Danielson, 2007;AITSL, 2011). Izglītības procesā iesaistītajiem ir pieejama šī rīka adaptēta versija pašnovērtējuma vajadzībām (Namsone et al, 2021), tā dodot iespēju sekot jauninājumu ieviešanas gaitai gan katram skolotājam individuāli, gan visiem skolas skolotājiem kopā. Katrs ietvarā iekļautais kritērijs tiek atsegts ar dimensijām.…”

“…Intervējot skolu vadītājus un skolotājus, nereti nākas sastapties ar situācijām, kad ir iegaumēti reformu kontekstā svarīgie vārdi mēs veidojam efektīvu stundu, mēs strādājam ar produktīviem uzdevumiem, mums ir bērncentrēta pieeja 4 u. c., t. i., ir apgūti jauni termini, bet klasē vērotajā procesā iegūtie pierādījumi, piemēram, skolotājs runā, ka visi mācās, bet faktiski tiek aicināti demonstrēt apgūto (notiek "kontroldarbs"); runā par skolēna atbildību, bet ir stingri skolotāja kontrolēts katrs skolēna solis; runā par domāšanu, bet nav laika, kad domāt, tiek sagaidīta vienīgā pareizā atbilde u. tml., liecina, ka konkrētajā stundā process ir neefektīvs, reproduktīvs, tas notiek stingrā skolotāja kontrolē (Namsone et al, 2021). Tas liecina, ka pietrūkst ne vien dziļākas izpratnes, bet arī praktisku rīku, kā iegūt pierādījumus (datus) -cik tālu šī pieejas maiņa ir notikusi, t. i., kā izmērīt, cik efektīva ir mācīšana un mācīšanās un cik lielā mērā skolēniem tiek mācīts iedziļināties konkrētajā stundā, un pats galvenais -kā tālāk konkretizēt skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības, lai šī mācīšana un mācīšanās kļūtu efektīva un produktīva.…”

Kā veidot datos balstītus skolotāju profesionālās pilnveides risinājumus?

“…Šāda pieeja aprakstīta, lai noteiktu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzības Eiropā un Amerikā (Lee, 2005;Owens et al, 2018;Zein, 2017;Zhang et al, 2017), tomēr būtisks šādas pieejas ierobežojums ir sociāli vēlamo atbilžu sniegšana un neadekvāta pašnovērtējuma sniegšana, kuru pamatā ir vājas skolotāju refleksijas prasmes (Anselmann, 2023;Segal, 2023). Lai atbalstītu skolotāju profesionālās pilnveides vajadzību noteikšanu, pamatojoties uz pašnovērtējumu, LU SIIC pētījumos radīta pašnovērtējuma rubrika (Namsone et al, 2021). Pašnovērtējuma rubrika veidota atbilstoši "ietva ram mācīšanas un mācīšanās iedziļinoties analīzei" kritērijiem un kategorijām (sk.…”