Tiesiskā apziņa un tiesiskais nihilisms

Abstract

Tiesiskās apziņas un tiesiskā nihilisma problēmjautājumi ir savstarpēji saistīti un visnotaļ aktuāli gan pasaules, gan arī Latvijas Republikas tiesiskajā telpā. Pētījums “Tiesiskā apziņa un tiesiskais nihilisms” ir veltīts šo fenomenu analīzei. Tiesiskā apziņa ne tikai ļauj izzināt, bet arī nodrošina parādību, lietu un pieredzes apkopošanu, novērtēšanu un reproducēšanu, kas neapšaubāmi ietekmē subjekta rīcību – indivīdam ir iespēja koriģēt savus mērķus atbilstoši tiesiskajai situācijai. Tomēr šo īpašību ievērojami var ietekmēt vispārpieņemto morāles normu un tikumisko vērtību noliegums, negatīva attieksme pret rakstītām un nerakstītām tiesību normām. Veicot pētījumu, uzmanība tika pievērsta ne tikai tiesiskās apziņas līmeņa izzināmības metodoloģijai, bet arī citiem būtiskiem momentiem, piemēram, likumu uztverei sabiedrībā, juridiskajai kultūrai, tiesiskajam nihilismam, tiesībpārkāpuma un noziedzīgā nodarījuma savstarpējai saiknei un nošķirtībai u. tml. Pētījuma rezultātā tika secināts, ka apziņas paradigmas un tiesiskās apziņas paradigmas (laiks, telpa, cilvēks) ir savstarpēji cieši saistītas. Lai tiesiskā nihilisma iespējamie pretstati – ideālisms, reālisms, konformisms – kļūtu par cilvēka izvēles motīvu, ir nepieciešams kontekstualizēt tiesiskuma problēmu kā ideju, turklāt projicēt šo ideju uz indivīda un sabiedrības iekšējiem psiholoģiskajiem uzstādījumiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka nihilisms per se (arī eksistenciālais nihilisms un tiesiskais nihilisms) akcentē cilvēka sociālo nestabilitāti. Kultūrapziņu sadursme, mūsdienīgie realitātes uztveres un realitātes noliegšanas procesi ļauj secināt, ka tiesiskā nihilisma izpausmes pauž nevis tiesiskās apziņas deformēšanu, bet gan tiesiskās apziņas neizbēgamo evolūciju. Šo apsvērumu dēļ tiesiskā nihilisma mazināšanas iespējas saistās ne tik daudz ar ideoloģiju, kā ar tiesiskuma brīvprātīgu akceptēšanu, kuru ietekmē sociālā, ekonomiskā un tehniskā realitāte, sabiedriskās un kultūras dzīves situatīvā saistība. The purpose of this research is to identify peculiarities of legal consciousness and Legal nihilism. It is an active research field attracting growing numbers of scholars worldwide. In order to have a clear understanding of the practical and legal implications of the topic, a more than usually detailed summary of the extensive and complicated findings is needed. The author of the paper explorese relevance of self-esteem, happiness and fear, truth and justice, responsibility, and self-control in the context of these issues separately. It can be assumed that legal consciousness in its deepest beginnings is the instinctive will of justice. Legal consciousness is always formed on the basis of subjective attitude; therefore, a lasting, self-affirming legal consciousness can be formed only as a result of neutral analysis of the surrounding reality. Repressive punishment, threats and propaganda cannot undermine legal nihilism. On the contrary, by abandoning the principle of state supremacy and excessive bureaucracy, people should be able to respect state structures and trust the state on voluntary basis. Trust is the basis of legitimacy, but trust in state power arises only when state power is competent, reasonable, effective and fair. Sense of injustice promotes legal nihilism. The problem of legal consciousness and legal nihilism is closely related to the subject’s inner sense of justice, which is constantly evolving within the family and at school, in the workplace and in general public, at the micro level and in participatory processes. It is important that the individual’s own perceptions and experiences show that self-control and legal awareness are integral parts of a correct, good and modern lifestyle.