GHG emission reduction in the nonETS (emission trading system) sector is a relevant component of environmental policies for the next programming period. Specific policy matters of the next programming period are unclear, yet in general, it is clear that the reduction of emissions or at least the introduction of emission abatement measures are binding on agriculture. A popular way how to analyse GHG emission abatement measures is to use a marginal abatement cost curve (MACC) that ranges the measures according to their costs and emission reduction potential. Such a research study has been done and the measures have been analysed in Latvia. A MACC, however, gives a relative notion of the effects of GHG emission abatement measures on sustainable development in Latvia. The research aim is to analyse the effects of GHG emission abatement measures on sustainable development in Latvia. The key instrument of the present research is Integrated Impact Assessment; according to it, experts from various fields identify the effects of GHG emission abatement measures on the economy, the environment and social development, determining its vector (positive/negative) as well as effect intensity (on a scale from 1 to 3). The results showed that some measures, e.g. promotion of biogas production, could have a negative effect in some sustainability sub-dimensions, yet overall the GHG emission abatement measures make positive and significant effects not only on the environment but also on sustainability at large. At the same time, it has to be taken into consideration that the effects identified by the experts are indicative and more research has to be done to make a more accurate assessment.

Feeding livestock a balanced diet with a differentiated crude protein (CP) content, depending on the lactation phase can reduce nitrogen emissions from livestock excrement and urine. A higher content of non-starch polysaccharides in livestock diets improves feed absorption in the livestock body and, consequently, nitrogen is emitted more from protein present in livestock manure than from urea acid present in livestock urine. The aim of the study is to calculate the ammonia emission reduction potential in Latvia by optimizing the feeding of dairy cows and ensuring life longevity, as well as provide justification for ammonia emission reduction in dairy farms. Calculations made by using the NorFor Model for optimization of dairy cow (Bos primigenius f. taurus) diets revealed that compared with lowyielding cows, a higher CP content diet fed to high-yielding cows at the beginning of lactation increased the amount of nitrogen (N) in their excrement and urine by 90–180 g d-1. Reducing the CP content in the cow diet by an average of 10 g kg-1 dry matter (DM) during mid-lactation resulted in the same trend. Reducing the CP content in the cow diet during late lactation and the dry period by another 20–30 g kg-1 of DM, N emissions from excrement and urine significantly decreased. Increasing the lifespan of dairy cows also means reducing ammonia emissions from the farm. By increasing the number of lactations per cow on dairy farm, it is possible to reduce the number of heifers per cow. The total reduction of ammonia emissions in Latvia was calculated based on a long-term projection of a decrease of 0.1 heifer per dairy cow. Ammonia emissions could be reduced by 0.051 kt by decreasing the number of heifers by 12.54 thou. at the planned increase in the lifespan of dairy cows by 2030.

Promocijas darba KOPSAVILKUMS ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai SUMMARY of the Doctoral thesis for the scientific degree Dr.oec. Autors/author_______________ (paraksts)Jelgava IEVADSMūsdienu tirgus ekonomikas apstākļos valsts ekonomisko attīstību, tai skaitā arī lauksaimniecību un laukus, ietekmē virkne faktoru un dažādu tirgus dalībnieku intereses. Ir jāmeklē risinājums: kā nodrošināt pārtiku pieaugošajam iedzīvotāju skaitam; kā mazināt fosilo resursu izmantošanu; kā palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu; kā ierobežot ekonomiskās aktivitātes radīto negatīvo ietekmi uz ekonomisko, sociālo un dabas vidi.Latvijas teritorijā fosilie resursi (nafta, gāze) ir pieejami tikai teorētiski, tomēr valsts ģeogrāfiskais novietojums un klimats par īpaši vērtīgiem padara tās teritorijā esošos zemes resursus dažādas produkcijas ražošanai. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem (CSP, 2015) lauksaimnieciskajai ražošanai ir pieejami 2.2 milj. ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ), un 2015. gadā pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) datiem lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai tika izmantoti tikai 1.8 milj. ha LIZ. Latvijas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai ir svarīgi izmantot visas pieejamās LIZ platības. Šo resursu izmantošanas iespējas lauksaimniecības nozaru ekonomiskās izaugsmes kontekstā ir plaši pētītas Latvijas zinātnieku darbos (Boruks A., 1982; Špoģis K., 2007; Strīķis V., 2013; Dobele A., 2005; Auziņš A., 2013;Pilvere I., 2015; Nipers A., 2015). Savukārt vairāki stratēģiskie dokumenti un pamatnostādnes 9 uzsver resursu ilgtspēju vai arī to izmantošanu ilgtspējīgas ekonomikas mērķim.Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvijas ilgtspējīgas..., 2010) atzīts, ka Latvijas dabas kapitāls ir salīdzinoši labā stāvoklī, tomēr nepietiekami izmantots un apsaimniekots. Latvijas valsts Nacionālā attīstības plāna (NAP, 2012) viens no indikatīvajiem mērķiem ir panākt, lai 2020. gadā lauksaimnieciskās produkcijas ražošanai tiktu izmantoti vismaz 2 milj. ha LIZ. Līdzīgs indikatīvais mērķis ir iestrādāts Latvijas Lauku attīstības programmā 2014. -2020. gadam (LAP, 2014). KLP finansēšanas fondu līdzekļu izlietojuma ekonomisko novērtējumu Latvijā ir pētījuši vairāki autori (Pilvere I., 2012; Miglavs A.,Vēveris A., 2011; Upīte I., 2012; Tetere V., 2012). Vērtējot problemātiskos aspektus un būtiskos izaicinājumus lauksaimniecības ilgtspējai vides, sociālo un ekonomisko faktoru sabalansētībā, būtisks pagrieziena punkts procesu attīstībai Latvijas lauksaimniecībā un laukos ir 2012. gadā pieņemtā ES stratēģija "Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei: Eiropas bioekonomika". Lai ievērotu galvenos bioekonomikas principus, ir nepieciešama inovatīva, konkurētspējīga, resursu efektīva ražošana, kas spēj nodrošināt pieprasījumu pēc pārtikas un atjaunojamajiem bioresursiem, neradot papildu ietekmi uz ekonomisko, sociālo un dabas vidi (Inovācijas ilgtspējīgai izaugsmei..., 2012). Stratēģijas principu realizēšanai ir jāmeklē līdzsvars starp ražošanas procesu intensifikāciju un ilgtsp...

No abstract

No abstract