, [1][2][3][4][5] Rīgas Tehniskā universitāte Kopsavilkums. Dots pārskats par rezultātiem enerģiju taupošu tehnoloģiju un relatīvi jaunu keramikas materiālu izstrādi, izmantojot Latvijas minerālās izejvielas. Parādīts, ka illītu mālu ķīmiskā apstrāde ievērojami samazina materiāla saķepināšanas temperatūru un nodrošina augstu spiedes pretestību, salīdzinot ar tradicionāli iegūtiem keramikas materiāliem. Mikrobioloģiskā mālu apstrāde maz ietekmē plastisku mālu plasticitātes/plūstamības izmaiņas. Izstrādāti mullīta-ZrO 2 augstas stiprības keramikas materiāli ar illīta mālu piedevu, kā arī augsttemperatūras, kordierīta un paaugstinātas porainības keramikas materiāli.Atslēgas vārdi: minerālās izejvielas, apstrāde, keramika.
I. IEVADSPlānveida zemes dzīļu bagātību, Latvijas minerālo izejvielu apzināšana, īpašību izpēte un jaunu zinātniski ekonomiski pamatotu videi draudzīgu inovatīvu materiālu un izmantošanas tehnoloģiju pamatprincipu izstrāde tika likta par mērķi četru gadu ilgam izpētes laika posmam. Šis posms ietver virkni uzdevumus, kas konkrētam virzienam ir realizēti noteiktā secībā un dotajai ievirzei kopumā ietver: -zināmo minerālo izejvielu atradņu izmantošanas iespēju izpēti, kā arī jaunu mālu, dolomītu u.c. minerālo izejvielu apzināšanu un novērtējumu, -minerālo izejvielu īpašību detalizētu izpēti, zemtemperatūras un augsttemperatūras keramikas inovatīvu materiālu izstrādi uz konkrētu minerālo izejvielu bāzes ar jaunām mūsdienīgām ieguves metodēm, t.sk. kompozīcijās ar sintētiskām neorganiskām un organiskām piedevām. Nākotnes keramikas attīstības tendences, tai skaitā keramikas ražošanas veidi, attīstītās Eiropas valstīs jau šodien būtiski atšķiras no līdzšinējiem. Jaunie būvmateriāli un citi keramikas veidi, kā arī vidi saudzējošās jaunās tehnoloģijas izvirza un izvirzīs jaunas prasības keramikas ražošanai pielietojamām minerālām izejvielām un to kvalitātes rādītājiem. Līdz ar to daudzos gadījumos ir un būs nepieciešama selektīva šo izejvielu ieguve [1], kā arī šo izejvielu, pirms to ievadīšanas tehnoloģiskajā ciklā, diferencēta rūpnieciska apstrāde.Šo darbu izstrādes koncepcija ir pamatota ar zināmiem Zemes garozā notiekošiem mehāniskiem, ķīmiskiem, termiskiem un bioloģiskiem procesiem. Ir zināms [2], ka ir iespējams tos modelēt attiecīgā izejvielas tehnoloģiskā pārstrādes posmā. Minētie procesi Zemes garozā parasti var notikt vienlaicīgi un mijiedarbībā, dominējot vienam no tiemmehāniskam, ķīmiskam, bioloģiskam vai termiskam procesam.Viens no vienkāršākajiem minerālo izejvielu pārveidošanās veidiem dabā ir iežu un minerālu mehāniskā sairšana vēju un citu dabā noritošo faktoru ietekmē ar berzes, triecienu un citu veidu spēku iedarbi.Līdztekus mehāniskai sairšanai dabā noritošie ķīmiskie procesi izpaužas ķīmiskā sadēdēšanā. Silikātu, tai skaitā keramikas tehnoloģijā, sevišķi svarīga ir silikātu un alumosilikātu ķīmiskā sadēdēšana, kuras rezultātā (dabā) alumosilikāti sadalās, pārvēršoties mālvielā, kaolinītā, savukārt vizla sairstot veido mālvielu (mālu minerālu) -illītu. Šķīdināšana -hidrolīze ir svarīgāk...
