Skolotāja profesionālo kompetenci veido zināšanas, prasmes un uzskati, kas rezultējas darbībā. No vienas puses, skolotāja kompetenci veido spējas, specifiskās zināšanas un prasmes, no otras -skolotāja personības zīmes pārliecība, vēr-tības, motivācija. Skolotāja kompetence izpaužas viņa darbībā. Skolotāja darbība ietekmē skolēnu darbību, kas savukārt ir viņu topošās kompetences pamatā.Lai vadītu mācīšanos iedziļinoties, aktualitāti iegūst skolēnu mācīšanās vadī-šana, skolotāju refleksijas un pašanalīzes prasmes, kā arī sadarbība.
Kas veido skolotāja profesionālās kompetences struktūruŠobrīd pasaulē diskusija par skolotāju profesionālo kompetenci -tās dimensijām un struktūru -norit pa dažādiem ceļiem, kuri gandrīz nesaskaras. Tāpēc, protams, dažādi ir arī rezultāti un secinājumi par to, kādam jābūt ideālam skolotājam un kādai jābūt skolotāju izglītībai.Ir autori, piemēram Ulriks Overmans (Ulrich Oevermann) un Verners Helspers (Werner Helsper), kuri skolotāja darbību cenšas strukturēt kā kvaziterapeitisku: skolotājs kā "ārsts", kurš ir blakus skolēna augšanas grūtībās un vada viņu no vienas nelielas attīstības krīzes pie nākamās (Baumert, & Kunter, 2006). Šī pieeja nepietiekami uztver skolotāja profesiju kā tādu, kuru var apgūt un iemācī-ties. Tā vairāk atbilst mītam, ka "par skolotāju jāpiedzimst". Jāņem vērā, ka mā-cības ir valstiski noteiktas gan saturiski, gan organizatoriski. Izglītības standarts un skola kā institūcija, kurā mācības notiek, "uzliek rāmjus" skolotāja profesionālajai darbībai un definē pamatstruktūru skolotāja un skolēna attiecībām. Šīs attiecības ir specifiski mācību priekšmetā orientētas, tāpēc tām noteikti nav tikai https://doi
