Valērija Bodnieka raksts ir veltīts dubultās aizsardzības garantiju aspektiem Latvijas aizsardzības politikas veidošanā. Rakstā ir apskatīta Latvijas kā mazas valsts aizsardzības stratēģija un Latvijas kolektīvās aizsardzības garantiju tiesiskie aspekti, kas izriet ne tikai no Ziemeļatlantijas līguma, bet arī no citiem starptautiskiem dokumentiem. No juridiskā aspekta Latvijai kā mazai valstij ir dubultās kolektīvās aizsardzības garantijas. Rakstā tiek skatītas ne vien šīs aizsardzības garantijas, bet arī bruņotas agresijas būtība. Autors ir veicis politiski tiesisko aspektu apkopojumu, kas Latvijas aizsardzības politikas veidotājiem ir kā instruments, kas izriet no kolektīvās aizsardzības principa un solidaritātes klauzulas valsts pastāvēšanas nodrošināšanai. Valērijs Bodnieks’ article has been dedicated to aspects of dual protection in defence policy creation in Latvia. The article showcases defence strategy of Latvia, as a small country, and legal aspects of Latvian collective defense guarantees, which derive not only from the North Atlantic Treaty but also other international documents. Legally Latvia, as a small country, possesses dual collective defence guarantees. The article addresses not only the guarantees but also the essence of armed aggression. The author has made a summary of the politically legal aspects, which serve as an instrument to defence policy makers of Latvia; it follows the principle of collective defense and the solidarity clause to ensure the existence of the state.

Promocijas darba “Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes transformācija par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (2004–2020)” mērķis ir izpētīt Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes transformāciju par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (KDAP) laika periodā no 2004. līdz 2020. gadam. Latvijas aizsardzības nozare ir izvēlēta par centrālo šī darba elementu. Tai, kā ikvienai citai militārai sistēmai, ir specifiska militārā kultūra. Aizsardzības institūciju aktori ir kā neliela sabiedrība, kas ir atšķirīga no kopējā valsts sabiedrības ietvara. Tā ir relatīvi izolēta, un to raksturo gan civilās, gan militārās organizācijas aspekti. Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidne, tāpat kā domāšanas veidne par KDAP Latvijā līdz šim nav pētīta. Domāšanas veidne ir secīga shēma, darbību saistīts secīgums. Normas un vērtības, tās atkārtojot, kļūst par neapzinātu domāšanas veidni. Ar darbības atkārtošanu aktori internalizē normas un seko domāšanas veidnei. Promocijas darbā ir izvirzītas trīs hipotēzes: 1) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģence ar KDAP sākās pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās; 2) Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP noteicošā loma ir bijusi Aizsardzības ministrijas (AM) augstākajām amatpersonām; 3) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģenci ar KDAP veicināja AM domāšanas veida briedums un Krievijas militārā agresija Ukrainā. Pirmā hipotēze apstiprinājās daļēji. Latvija ir pievienojusies KDAP. Latvijas KDAP ietvaros straujākā aktivitāte bija pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Savukārt no politikas plānošanas dokumentos ietvertā pirms KDAP ieviešanas rodas iespaids, ka Latvija neplānoja izmantot jaunās KDAP iespējas. Latvijai nebija pietiekamu resursu šim virzienam un pati politika šajā jautājumā nebija nopietni uztverama. Latvijas domāšanas veidnes konverģence ar KDAP notika pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, jo tajā brīdī tika ieviesta KDAP, tai attīstoties uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) bāzes. Otrā hipotēze apstiprinājās. Analizējamajā periodā AM augstākās amatpersonas ir darbojušās noteiktā noteikumu un prakses rāmējumā. Nostāja par KDAP ir bijusi stabila un pēctecīga. Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās Latvijas augstāko amatpersonu skatījums par ES militāro aspektu bija kopumā skeptisks. Pēc 2010. gada domāšanas tendenci par KDAP var raksturot kā stabilu un elastīgāku, kā arī atbilstošu inerces principam. Atsevišķu augstāko amatpersonu loma ir bijusi īpaši nozīmīga Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP. Arī trešā hipotēze apstiprinājās. Latvijas iesaistes pieredze ES drošības un aizsardzības mehānismos veidojās pakāpeniski. Institucionālā brieduma sasniegšanai bija jāpaiet noteiktam laikam. Aptuvenais periods ir desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās ES. Tas izpaužas pakāpeniskā Latvijas aizsardzības politikas attīstībā. Tā ir arī augstāko amatpersonu un institūcijas pielāgošanās tendencēm, kuras KDAP ietvarā īpaši ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā 2014. gadā. Pastiprinoties diskusijām par KDAP, 2016. gadā tika pieņemta ES Globālā stratēģija. Savukārt 2017. gadā parakstīts paziņojums par Pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) un tajā pašā gadā izveidots Eiropas Aizsardzības fonds (EAF).

Promocijas darba “Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes transformācija par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (2004–2020)” mērķis ir izpētīt Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes transformāciju par Eiropas Savienības Kopējās drošības un aizsardzības politiku (KDAP) laika periodā no 2004. līdz 2020. gadam. Latvijas aizsardzības nozare ir izvēlēta par centrālo šī darba elementu. Tai, kā ikvienai citai militārai sistēmai, ir specifiska militārā kultūra. Aizsardzības institūciju aktori ir kā neliela sabiedrība, kas ir atšķirīga no kopējā valsts sabiedrības ietvara. Tā ir relatīvi izolēta, un to raksturo gan civilās, gan militārās organizācijas aspekti. Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidne, tāpat kā domāšanas veidne par KDAP Latvijā līdz šim nav pētīta. Domāšanas veidne ir secīga shēma, darbību saistīts secīgums. Normas un vērtības, tās atkārtojot, kļūst par neapzinātu domāšanas veidni. Ar darbības atkārtošanu aktori internalizē normas un seko domāšanas veidnei. Promocijas darbā ir izvirzītas trīs hipotēzes: 1) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģence ar KDAP sākās pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās; 2) Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP noteicošā loma ir bijusi Aizsardzības ministrijas (AM) augstākajām amatpersonām; 3) Latvijas aizsardzības nozares institucionālās domāšanas veidnes konverģenci ar KDAP veicināja AM domāšanas veida briedums un Krievijas militārā agresija Ukrainā. Pirmā hipotēze apstiprinājās daļēji. Latvija ir pievienojusies KDAP. Latvijas KDAP ietvaros straujākā aktivitāte bija pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Savukārt no politikas plānošanas dokumentos ietvertā pirms KDAP ieviešanas rodas iespaids, ka Latvija neplānoja izmantot jaunās KDAP iespējas. Latvijai nebija pietiekamu resursu šim virzienam un pati politika šajā jautājumā nebija nopietni uztverama. Latvijas domāšanas veidnes konverģence ar KDAP notika pēc Lisabonas līguma spēkā stāšanās, jo tajā brīdī tika ieviesta KDAP, tai attīstoties uz Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) bāzes. Otrā hipotēze apstiprinājās. Analizējamajā periodā AM augstākās amatpersonas ir darbojušās noteiktā noteikumu un prakses rāmējumā. Nostāja par KDAP ir bijusi stabila un pēctecīga. Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās Latvijas augstāko amatpersonu skatījums par ES militāro aspektu bija kopumā skeptisks. Pēc 2010. gada domāšanas tendenci par KDAP var raksturot kā stabilu un elastīgāku, kā arī atbilstošu inerces principam. Atsevišķu augstāko amatpersonu loma ir bijusi īpaši nozīmīga Latvijas aizsardzības nozares domāšanas veidnes konverģencē ar KDAP. Arī trešā hipotēze apstiprinājās. Latvijas iesaistes pieredze ES drošības un aizsardzības mehānismos veidojās pakāpeniski. Institucionālā brieduma sasniegšanai bija jāpaiet noteiktam laikam. Aptuvenais periods ir desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās ES. Tas izpaužas pakāpeniskā Latvijas aizsardzības politikas attīstībā. Tā ir arī augstāko amatpersonu un institūcijas pielāgošanās tendencēm, kuras KDAP ietvarā īpaši ietekmēja Krievijas agresija Ukrainā 2014. gadā. Pastiprinoties diskusijām par KDAP, 2016. gadā tika pieņemta ES Globālā stratēģija. Savukārt 2017. gadā parakstīts paziņojums par Pastāvīgu strukturētu sadarbību (PESCO) un tajā pašā gadā izveidots Eiropas Aizsardzības fonds (EAF).

The aim of the doctoral thesis “Transformation of the Cognitive Script of Latvia’s Defence Sector on the Common Security and Defence Policy of the European Union (2004–2020)” is to investigate the transformation of the institutional cognitive script of the Latvian defence sector on the Common Security and Defence Policy of the European Union (CSDP) in the period from 2004 to 2020. Latvia’s defence sector is selected as the central element of the thesis. The sector in Latvia as elserwhere, has a specific military culture. Defence institutions are like a small societies, different from the general population and other institutions. It is relatively isolated and espouses aspects of both civilian and military organizational aspects. The cognitive script of the Latvian defence sector as such, as well on the CSDP has not been studied so far. A cognitive script is a sequential scheme, a sequence of actions. Norms and values through repetition become an unconscious cognitive script. By repeating am action, actors internalize norms and follow a certain cognitive script. The thesis presents three hypotheses: 1) The convergence of the institutional cognitive script of the Latvia's defence sector with the CSDP began after the Lisbon Treaty had come into force; 2) The highest officials of the Ministry of Defence have played the decisive role in the convergence of the cognitive scripts of the Latvia’s defence sector with the CSDP; 3) The convergence of the institutional cognitive script of Latvia’s defence sector with the CSDP was promoted by the maturity of thinking of Ministry of Defence and the Russian military aggression in Ukraine. The first hypothesis was partially confirmed. Within the framework of CSDP, Latvia gained momentum after the entry into force of the Lisbon Treaty. Based on the policy planning documents before the implementation of the CSDP, it Latvia did not intend to take advantage of the new opportunities provided by CSDP. Latvia did not have sufficient resources for this direction and the policy itself was not taken seriously. The convergence of Latvia's thinking with the CSDP took place after the entry into force of the Lisbon Treaty as the CSDP was introduced at that time based on the European Security and Defence Policy (ESDP). The second hypothesis was also confirmed. During the period of analysis, the highest officials of the MoD have operated within a certain framework of rules and practices. Position on the CSDP has been stable and successive. Until the entry into force of the Lisbon Treaty, views of Latvia's highest ranking officials on the military aspect of the EU were more sceptical. After 2010, the thinking pattern towards CSDP became more stable and more flexible, as well as in line with the principle of inertia. The role of certain highest officials has been particularly significant in the convergence of the Latvian defence institutional cognitive script with the CSDP. Finally, also the third hypothesis was confirmed. The experience of Latvia's involvement in the EU security and defence mechanisms developed gradually. It took some time to reach an institutional maturity. The approximate period is ten years since Latvia's accession to the EU. This is reflected in the gradual development of Latvia's defence policy. It is also about the adjustment of the highest ranking officials and institutions in line with the trends that were particularly affected in the framework of the CSDP by Russia's aggression in Ukraine back in 2014, as well as the discussions on CSDP intensified; also while the EU Global Strategy was adopted in 2016, the Permanent Structured Cooperation (PESCO) was signed in 2017 and the European Defence Fund (EDF) established the same year.

Following the ‘hybrid form’ of Russian aggression in Ukraine that emerged in 2014, the period after February 24th, 2022 is referred to as the ‘new reality’. Hence, the question that needs to be addressed is how to deter and prevent Russian aggression of this kind. The national legal framework against the aggressor is a part of the deterrence policy and can be construed as defensive lawfare. Focusing on Latvia, the aim of the paper is to analyse defensive lawfare and deterrence in the context of hybrid warfare. The following research question has been identified: What is Latvia’s approach to establishing defensive lawfare in terms of hybrid warfare? For the empirical analysis, the chronological framework has been set from 2014 to 2022. To complete the empirical analysis of the present paper, both qualitative and quantitative research has been implemented comprising document analysis and semi-structured interviews, as well as content analysis, respectively. The improvement of a regulatory base and the development of deterrence, whilst using regulatory acts, is an element of deterrence and a way to act legally. The law can be used as a weapon. Lawfare, a concept with three definitions, has two forms: defensive a nd offensive. Latvia’s legal base includes a regulation to overcome hybrid threats and to implement a broad-spectrum of defence measures. Latvia’s regulatory framework is designed for defence purposes, whilst also being a way of promoting deterrence. Decision makers must be able to manoeuvre with the powers assigned to them.