Hroniska obstruktīva plaušu slimība (HOPS) ir potenciāli novēršama un ārstējama slimība, ko raksturo progresējoši gaisa plūsmas traucējumi elpceļos. Pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) publicētajiem datiem HOPS ir trešais vadošais nāves iemesls pasaulē (apkopoti dati par 193 PVO dalības valstīm), sasniedzot apmēram 5 % mirstību no visiem nāvi izraisošajiem iemesliem.HOPS prevalence pasaules mērogā ir apmēram 251 miljons saslimušo (Mathers & Loncar, 2006; WHO, 2018WHO, , 2019a. Pēc Eiropas Plaušu fonda (European Lung Foundation) datiem 40 līdz 50 % ilgstošu smēķētāju attīstās HOPS, taču nesmēķētājiem -10 % gadījumu, kas norāda uz augsto smēķēšanas lomu HOPS attīstībā. Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) veiktā FINBALT veselības monitoringa datiem (par Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošiem paradumiem) 2012. gadā Latvijā ikdienā smēķēja 34 % no 15 līdz 64 gadīgo aptaujāto iedzīvotāju, savukārt paši smēķēja vai bija pakļauti pasīvai smēķēšanai pat 41 % no 15 līdz 64 gadīgo aptaujāto iedzīvotāju (Grīnberga et al., 2016). Tomēr precīzs ar HOPS slimojošo skaits Latvijā nav noteikts.Klasiski HOPS ekskluzīvi saista ar smēķēšanu, tomēr būtiski, ka vismaz 20 % HOPS gadījumu slimību ierosināja aroda vides putekļi, ķīmiskas vielas, pesticīdi, tvaiks vai cits gaistošu vielu piesārņojums. Pētot HOPS etioloģiju, norādīts, ka ar smēķēšanu nesaistītu faktoru loma ir lielāka nekā līdz šim noteikta, ko skaidro ar grūtībām objektīvi izvērtēt šo faktoru ekspozīciju, ietekmi un sekas (Gibson et al., 2013). Atsevišķos pētījumos noteikts, ka līdz pat 70 % no HOPS pacientiem ir nesmēķētāji (Salvi & Barnes, 2009). HOPS veidošanās ir saistīta ar kompleksu gaistošu gāzu un to daļiņu ekspozīciju, indivīda iekšējiem faktoriem (iedzimtību, audu lokālām pārmaiņām u.c.), elpceļu persistējošu kairinājumu, kā arī ar sliktu plaušu attīstības un nobriešanas anamnēzi, dzimumu, sociāli ekonomisko stāvokli, elpceļu slimībām (Stern et al., 2007;Lange et al., 2015).Dažādu riska faktoru ietekmē veidojas oksidatīvs stress un hronisks iekaisums, kas praktiski nosaka visu citu (piemēram, lokālas fibrozes, emfizēmas) procesu veidošanos un norisi. Sākotnēji dažādu faktoru kompleksa kombinācija izraisa destruktīvo procesu pārsvaru pār audu aizsargmehānismiem, kas izraisa plaušu bojājuma manifestāciju. Pat maksimāli eliminējot riska faktorus, iekaisums HOPS gadījumā saglabājas un pat turpinās (Di Stefano et al., 2002;Bagdonas et al., 2015). Sākumā visbiežāk tieši segepitēlija kairinājums izraisa signālmolekulu izdali no epitēlijšūnām, kas iekaisumā iesaista arī citas šūnas. Vienas no svarīgākajām hroniska iekaisuma 13 veidotājām un uzturētājām ir šūnas ar imūnām funkcijām, piemēram, neitrofilie leikocīti un makrofāgi, kas saņem virkni inducējošu faktoru, veido un izdala proteolītiskos enzīmus un degradē audu struktūrkomponentes, kā arī pastiprina iekaisuma reakcijas norisi. Līdzīgas funkcijas pētītas arī bronhu sieniņas neimūnajām šūnām, piemēram, epitēlijšūnām un saistaudu fibroblastiem.Attiecīgi hronisku iekaisumu, audu destrukciju...
