Partitive genitive constructions and agreement variations in Latvian

Abstract

The article takes a closer look at the partitive genitive constructions in Latvian, their structure, semantics, and syntactic functions. With the help of a corpus analysis, an attempt has been made to find out what determines gender and number agreement variations between the partitive genitive constructions in subject position and the predicate, if it comprises a declinable participle. Attention was paid to such features as subject animacy, voice of the predicate, word order (SV / VS), quantifier lexeme and grammatical number of the genitive. 320 examples with partitive genitive constructions were selected from The Balanced Corpus of Modern Latvian LVK2018, including such quantifier lexemes as daļa ‘part’, skaits ‘number’, vairums ‘quantity’, vairākums ‘majority’, puse ‘half’, daudzums ‘amount / quantity’, lērums ‘bagful’, simts ‘hundred’, tūkstotis ‘thousand’, daudz ‘much/many’, maz ‘little / few’. The best results are given by the combination of values ‘animate’, ‘active’ and ‘SV’, in which 93.24% of the examples are partitive genitive agreement. Data analyzed so far suggest that quantifiers involving the semantic element of partitivity (e.g., daļa ‘part’) favor partitive genitive agreement, whereas quantifiers lacking this semantic element favor quantifier agreement. This is an exploratory quantitative study on agreement tendencies in Latvian.

Korpusu un individuālā vākuma salīdzinājums: ģenitīva un nominatīva konkurence saistījumā ar adverbu

“…Latviešu valodas gramatikas pētniecībā līdz šim jau ir raksturots gan subjekta saistījums ar eksistenciālā vai piederības nozīmē lietota verba būt nolieguma formu, gan partitīva konstrukciju sintaktiskās īpatnības (Lokmane 2017;Kalnača, Lokmane 2022) un abu locījumu konkurence (Kalnača 2002(Kalnača , 2007(Kalnača , 2019, arī saistījumā ar mēra adverbu (Smiltniece 2013). Sarmīte Lagzdiņa (1997) ir analizējusi verbu nebūt gan pierastajā vienpersonas, gan trīspersonu funkcijā, uzsvērdama semantiskās atšķirības teikumos, kur ir nepieciešams piesaistīt nominatīvu, piem., procesuālajā nozīmē.…”

Untitled

“…Latviešu valodas gramatikas pētniecībā līdz šim jau ir raksturots gan subjekta saistījums ar eksistenciālā vai piederības nozīmē lietota verba būt nolieguma formu, gan partitīva konstrukciju sintaktiskās īpatnības (Lokmane 2017;Kalnača, Lokmane 2022) un abu locījumu konkurence (Kalnača 2002(Kalnača , 2007(Kalnača , 2019, arī saistījumā ar mēra adverbu (Smiltniece 2013). Sarmīte Lagzdiņa (1997) ir analizējusi verbu nebūt gan pierastajā vienpersonas, gan trīspersonu funkcijā, uzsvērdama semantiskās atšķirības teikumos, kur ir nepieciešams piesaistīt nominatīvu, piem., procesuālajā nozīmē.…”