Predictors of moral struggles among veterans.

Abstract

Moral struggles involve internal conflict regarding inconsistencies between one’s higher values and the actions of the self and may include guilt, shame, contempt, disgust, and anger. Previous research in civilian populations revealed several factors that might predispose people to moral struggles. The current study sought to replicate and extend this research in a sample of 178 U.S. veterans (83% male) receiving care at a Veterans Affairs hospital and affiliated outpatient clinics. Regression analyses identified several concurrent predictors of moral struggles: higher religiousness, lower self-esteem, and attributing one’s religious/spiritual struggles to oneself and the military. Moral struggles also showed a modest, positive association with a scale assessing morally injurious events and inner conflicts that arose from such events. Exploratory, longitudinal path analyses showed that, at a 6-month follow-up, lower self-esteem predicted increased moral struggles. Path analyses also showed that increases in religiousness, increases in attribution of one’s religious/spiritual struggles to oneself, and increases in scores on a measure of potentially morally injurious experiences were related to increases in moral struggles. Taken together, these results point to a constellation of religious/spiritual, psychosocial, and military factors that play unique roles in the development and maintenance of moral struggles in a veteran sample.

A mixed-methods study of communing with and complaining to the divine: Imagined conversations with god among undergraduates reporting religious and spiritual struggles.

“…Other participants focused more on themselves rather than God’s actions, whether through taking responsibility for the struggle by making an apology (“I’m sorry for not living up to the standards I should be,”) or asking plainly about potential culpability (“What did I do to deserve this?”). These individuals may be more likely to make self-attributions for the cause of the r/s struggle, which has been associated with higher levels of moral struggles (Exline et al, 2014; Wilt, Evans, et al, 2019). Outright expressions of doubt (“DO YOU REALLY EXIST?”—caps included in original response) and anger (“Why did you do this?…”

Neuroticism and Negative Religious Coping: the Mediating and Moderating Roles of Religiosity and the Image of God

“…Piemēram, pusaudžu izlasē (Kézdy, Martos, Boland, & Horváth-Szabó, 2011) tieši reliģiozākiem indivīdiem pozitīva korelācija starp reliģiskām šaubām un trauksmi/depresiju bija ciešāka. Arī militāro veterānu izlasē (Wilt et al, 2019) reliģiozitātes pakāpe bija saistīta ar augstāku garīgo cīņu izteiktību. Savukārt, Elisona un kolēģu (Ellison, Fang, Flannelly, & Steckler, 2013) pētījumā reliģiskās identitātes izteiktība moderēja saistību starp negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un nelabvēlīgajām sekāmšajā pētījumā saistība starp negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un fiziskās un psihiskās veselības traucējumiem bija ciešāka.…”

“…Ir pētījumi, kuros reliģiozitāte ir kā "buferis" starp negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un psihiskās veselības rādītājiem (Wilt, Grubbs, Exline, & Pargament, 2016), t. i., samazina negatīvās reliģiskās problēmu pārvarēšanas saistības ciešumu ar negatīvām sekām psihiskajā veselībā. Savukārt, citu pētījumu rezultāti liecina, ka reliģiozitāte saasina garīgās cīņas (Wilt, Evans, Pargament, Exline, Fletcher, & Teng, 2019). Ateistu izlasē veiktie pētījumi (Sedlar, Stauner, Pargament, Exline, Grubbs, & Bradley, 2018) liecina, ka arī viņi piedzīvo garīgo cīņu fenomenu, kas dažos aspektos ir mazāk izteikts nekā tiem, kas tic Dievam, taču arī viņiem tas ir saistīts ar zemākiem psihiskās veselības rādītājiem (depresiju un trauksmi).…”

Relationship Between Personality Traits, God’s Image, Religiosity and Religious Coping in Latvian Roman Catholic Adults’ Sample

“…Ir atrodami tikai nedaudzi pētījumi, kas tieši analizē personības iezīmes kā reliģiskās problēmu pārvarēšanas stratēģiju prognozējošus faktorus (Abu-Raiya, Exline, Pargament, & Agbaria, 2015;Ano & Pargament, 2013;Grubbs, Wilt, Strauner, Exline, Pargament, 2016;Wilt et al, 2019). Vienā no pētījumiem, kura mērķis bija izpētīt kā dažādi personības psiholoģiskie konstrukti, tai skaitā personības iezīmes prognozē negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu jeb garīgās cīņas, tika konstatēts, ka augsti neirotisma rādītāji un zemi labvēlīguma rādītāji prognozē negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu gan šķērsgriezumā, gan garengriezumā (Grubbs, Wilt, Strauner, Exline, & Pargament, 2016;Wilt, Grubbs, Pargament, & Exline, 2017).…”

“…Pretrunīgi dati ir par reliģiozitāti kā reliģiskās problēmu pārvarēšanas un psiholoģiskās veselības un labklājības saistības moderatoru. Ir pētījumi, kuros reliģiozitāte ir kā "buferis" starp negatīvo reliģisko problēmu pārvarēšanu un psihiskās veselības rādītājiem ; tāpat ir pētījumi, kuros reliģiozitāte saasina garīgās cīņas (Wilt et al, 2019). Kaut gan ateistu izlasē veiktie pētījumi (Sedlar et al, 2018) liecina, ka arī ateisti piedzīvo garīgo cīņu fenomenu, kas dažos aspektos ir mazāk izteikts nekā tiem, kas tic Dievam, taču arī viņiem tas ir saistīts ar zemākiem psihiskās veselības rādītājiem (depresiju un trauksmi).…”