Spoguļfigūru uztvere mentālās rotācijas uzdevumā

Abstract

Ievads Ikdienā aizejot uz veikalu, cenšamies atcerēties un priekšstatīt, kas iztrūkst, piemēram, ledusskapī un kas būtu jānopērk. Pirms dodamies ceļojumā, prātā mēģinām salikt mantas automašīnas bagāžas nodalījumā. Aplūkojot kartes, cenšamies tajās orientēties iztēlojoties vidi, kuru mēs jau zinām, un mēģinām tajā atrast ielas, mājas. Skolēniem mentālā rotācijas spējas ir nepieciešamas telpiskās ģeometrijas apgūšanā, kad jāiztēlojas savā prātā telpiskās figūras veidols un jāveic aprēķini. Mentālā priekšstatīšana (mental imagery) un elementu mentālā rotācija (mental rotation) prātā ir ļoti svarīga gandrīz visu profesiju pārstāvjiem. Cilvēkam piemīt telpiskās spējas, kas palīdz viņam vizualizēt un telpiski priekšstatīt lietas un telpiski orientēties. Telpiskā vizualizācija savukārt ir cieši saistīta ar mentālo rotāciju un transformāciju (Sorby, 1999). Ja divdimensiju plaknē (uz papīra vai datora ekrāna) tiek atveidots telpisks objekts, tad gandrīz vienalga kurā leņķī tas tiktu atveidots, cilvēks to lielākoties spēs atpazīt. Šo spēju dēvē par mentālo priekšstatīšanu, kura-lielākā vai mazākā mērā-piemīt ikvienam cilvēkam. Tā ir spēja mentāli radīt, saglabāt un grozīt reāli esošu objektu, saglabājot tā nemainīgu fizikālo (ārpus vērotāja esošo) identitāti. Lai gan objektiem ir dažādas īpašības (piemēram, krāsa, tekstūra, forma), mentāli rotējot visnozīmīgākā ir objekta forma, savukārt pārējās īpašības ir mazāk būtiskas. Mentālai rotācijai ir sekojoši līmeņi (Johnson, 1990): (1) objekta mentālā izveidošana, (2) objekta mentālā rotēšana līdz var izdarīt salīdzinājumu, (3) salīdzināšana, (4) secinājuma izdarīšana, vai objekts ir tāds pats vai nav, (5) sava sprieduma paziņošana. Mūsu pētījuma mērķis ir novērtēt izmainītās instrukcijas ietekmi uz mentālās rotācijas uzdevumu rezultātiem. Lai sasniegtu mērķi, tika izvirzīti sekojoši uzdevumi: (1) pārbaudīt pētnieku (Shepard & Metzler, 1971; Cooper, 1975) atklāto paradigmu par trīsdimensionālo un divdimensionālo objektu mentālo rotāciju; (2) novērtēt spoguļfigūru mentālā rotācijas uzdevuma ietekmi uz atbildes sniegšanas laiku un precizitāti. Secinājumi Kopumā vērtējot iegūtos rezultātu vairākkārtīgi atkārtojot, var secināt, ka spoguļfigūru uztvere un atbildes sniegšana mentālās rotācijas uzdevumos notiek savādāk nekā standarta testos. Visvieglāk cilvēkam ir sniegt atbildi, ja ir precīzi abas figūras kā spoguļattēls viena otrai, līdz ar to arī ir izskaidrojams, kādēļ nav lineāras atkarības laikam no pagrieziena leņķa.