The development of professional competencies by educational assistants in school‐based teacher education

Taconis, R Ruurd; Plas, Pieter; Sanden, J.M.M. van der

doi:10.1080/0261976042000223051

Cited by 38 publications

(23 citation statements)

References 9 publications

Supporting

Mentioning

Contrasting

Unclassified

Order By: Relevance

“…Helmke (Helmke, 2009) par ļoti būtisku skolotāja profesionālās kompetences sastāvdaļu atzīst skolotāja gatavību pašrefleksijai un pašrefleksijas prasmes. Viena no svarīgākajām skolotāja prasmēm ir reflektēt par savu mācīšanas sniegumu un pieeju, kas notiek gan individuāli, gan sadarbībā ar citiem skolotājiem (Taconis et al, 2004). Skolotāja prasme sadarboties ar citiem skolotājiem un skolas vadību ietekmē skolēnu mācību rezultātus; skolotājs tiecas pēc atgriezeniskās saites no kolē-ģiem, kas palīdz viņam izvērtēt savu sniegumu (Leana, & Pil, 2006;UK Standard, 2016 2 ).…”

Section: Vispārējie Un Mācību Priekšmeta Didaktikas Standartiunclassified

Skolotājam nepieciešamās kompetences

Namsone¹,

Volkinšteine²,

Lāce³

2018

Mācīšanās Lietpratībai

View full text Add to dashboard Cite

Skolotāja profesionālo kompetenci veido zināšanas, prasmes un uzskati, kas rezultējas darbībā. No vienas puses, skolotāja kompetenci veido spējas, specifiskās zināšanas un prasmes, no otras -skolotāja personības zīmes pārliecība, vēr-tības, motivācija. Skolotāja kompetence izpaužas viņa darbībā. Skolotāja darbība ietekmē skolēnu darbību, kas savukārt ir viņu topošās kompetences pamatā.Lai vadītu mācīšanos iedziļinoties, aktualitāti iegūst skolēnu mācīšanās vadī-šana, skolotāju refleksijas un pašanalīzes prasmes, kā arī sadarbība. Kas veido skolotāja profesionālās kompetences struktūruŠobrīd pasaulē diskusija par skolotāju profesionālo kompetenci -tās dimensijām un struktūru -norit pa dažādiem ceļiem, kuri gandrīz nesaskaras. Tāpēc, protams, dažādi ir arī rezultāti un secinājumi par to, kādam jābūt ideālam skolotājam un kādai jābūt skolotāju izglītībai.Ir autori, piemēram Ulriks Overmans (Ulrich Oevermann) un Verners Helspers (Werner Helsper), kuri skolotāja darbību cenšas strukturēt kā kvaziterapeitisku: skolotājs kā "ārsts", kurš ir blakus skolēna augšanas grūtībās un vada viņu no vienas nelielas attīstības krīzes pie nākamās (Baumert, & Kunter, 2006). Šī pieeja nepietiekami uztver skolotāja profesiju kā tādu, kuru var apgūt un iemācī-ties. Tā vairāk atbilst mītam, ka "par skolotāju jāpiedzimst". Jāņem vērā, ka mā-cības ir valstiski noteiktas gan saturiski, gan organizatoriski. Izglītības standarts un skola kā institūcija, kurā mācības notiek, "uzliek rāmjus" skolotāja profesionālajai darbībai un definē pamatstruktūru skolotāja un skolēna attiecībām. Šīs attiecības ir specifiski mācību priekšmetā orientētas, tāpēc tām noteikti nav tikai https://doi

show abstract

Section: Vispārējie Un Mācību Priekšmeta Didaktikas Standartiunclassified

Skolotājam nepieciešamās kompetences

Namsone¹,

Volkinšteine²,

Lāce³

2018

Mācīšanās Lietpratībai

View full text Add to dashboard Cite

show abstract

“…Helmke ) par ļoti būtisku skolotāja profesionālās kompetences sastāvdaļu atzīst skolotāja gatavību pašrefleksijai un pašrefleksijas prasmes. Viena no svarīgākajām skolotāja prasmēm ir reflektēt par savu mācīšanas sniegumu un pieeju, kas notiek gan individuāli, gan sadarbībā ar citiem skolotājiem (Taconis et al, 2004). Skolotāja prasme sadarboties ar citiem skolotājiem un skolas vadību ietekmē skolēnu mācību rezultātus; skolotājs tiecas pēc atgriezeniskās saites no kolē-ģiem, kas palīdz viņam izvērtēt savu sniegumu (Leana, & Pil, 2006;UK Standard, 2016 2 ).…”

Section: Vispārējie Un Mācību Priekšmeta Didaktikas Standartiunclassified

Mācīšanās lietpratībai

Namsone¹,

Oliņa²,

France³

et al. 2018

View full text Add to dashboard Cite

Grāmatā atklāta kompetences jēdziena būtība, aplūkota mācīšanās iedziļinoties un mācīšanās paradigmas pakāpeniska maiņa skolu praksē. Atsegtas kompetences kā kompleksa snieguma vērtēšanas iespējas. Analizēts jau esošo valsts līmeņa pārbaudes darbu potenciāls mērīt kompleksu sniegumu, ieviest formatīvo vērtēšanu regulārā skolu praksē. Analizētas skolotājiem nepieciešamās prasmes šādas pieejas īstenošanā, iespēja mērīt skolotāju prasmes mācīšanās vajadzību apzināšanā un būvēt atbilstošu ilgtermiņa praksē balstītu skolotāju mācīšanos un inovāciju pārnesi skolā un starp skolām. Aplūkota digitālās pratības attīstīšanas nepieciešamība un informācijas tehnoloģiju iespējas snieguma vērtēšanā. Autori analizē esošo situāciju, salīdzinot to ar citu valstu pieredzi un pētījumu datiem, parāda piemērus, kā šīs pārmaiņas pakāpeniski ienāk skolu praksē, un apzina turpmāk veicamos soļus. Grāmata adresēta izglītības pētniekiem, skolu vadītājiem, skolotājiem, studentiem -lasītājiem, kas ir ieinteresēti iedziļināties valstī izglītības jomā notiekošo pārmaiņu būtībā.

show abstract

“…Knowledge, skills and attitudes are integrated in learning and assessment processes. Taconis et al (2004) stress that competence-based curricula should address knowledge, skills and attitudes in an integrated way, since each of these separately is not sufficient for the desired competent professional behaviour. Assessments should focus on the integration of knowledge, skills and attitudes, or as Smith (2010) puts it, 'holistic evaluation of students' workplace capability and knowledge'.…”

Section: The Model Of Comprehensive Competence-based Vocational Educamentioning

confidence: 99%

The Nature of Study Programmes in Vocational Education: Evaluation of the Model for Comprehensive Competence-Based Vocational Education in the Netherlands

Sturing

Biemans

Mulder

et al. 2011

Vocations and Learning

110

View full text Add to dashboard Cite

In a previous series of studies, a model of comprehensive competencebased vocational education (CCBE model) was developed, consisting of eight principles of competence-based vocational education (CBE) that were elaborated for four implementation levels (Wesselink et al. European journal of vocational training 40:38-51 2007a). The model thus consisted of 32 cells, all defined by text. It was developed to provide study programme teams working in vocational education with an instrument to assess the actual and desired "competentiveness" of their study programmes. "Competentiveness" refers to the extent to which study programmes are based on the principles of CBE that we formulated. The model is an instrument for analysing the alignment of study programmes with the defining principles of CBE and clarifying programme teams' intentions, i.e. the extent to which they wish to achieve higher levels of implementation of the different principles. This article presents the results of two studies, the aim of which was to identify adjustments the teachers felt were necessary to make the CCBE model a valid instrument for assessing the actual and desired "competentiveness" of their study programmes. In study A, 57 teachers evaluated the model during focus group discussions, resulting in a revised CCBE model consisting of ten principles for five levels of implementation. In study B, 151 teachers completed a questionnaire to evaluate the comprehensibility of the revised model. The study showed that teachers understood and interpreted the revised model as intended, were able to position their study programmes by using the revised model and that the content validity of the revised model was good.

show abstract

The development of professional competencies by educational assistants in school‐based teacher education

Cited by 38 publications

References 9 publications

Skolotājam nepieciešamās kompetences

Skolotājam nepieciešamās kompetences

Mācīšanās lietpratībai

The Nature of Study Programmes in Vocational Education: Evaluation of the Model for Comprehensive Competence-Based Vocational Education in the Netherlands

Contact Info

Product

Resources

About