We present a general overview of the health care system as well as the pricing and reimbursement environment in Latvia. Overall, the pharmaceutical sector in Latvia, including pricing and reimbursement, is strictly regulated. The main Latvian stakeholder in the pharmaceutical sector is the Ministry of Health. The State Agency of Medicines and the National Health Service (NHS) are also important institutions for regulation of pharmaceuticals, including pricing and reimbursement. The NHS is the most important institution for regulation of reimbursement of pharmaceuticals. It is responsible for health technology assessment and also for implementing decisions regarding the reimbursement of pharmaceuticals by including medicines in the positive reimbursement lists for outpatient care and defining positive lists of medicinal products for inpatient use. The reimbursement of expenditures for medicinal products and medicinal devices for outpatient care is a main part of drug funding in Latvia. Reference pricing is in place and prices are revised 4 times a year. The positive reimbursement list for outpatient care consists of three parts: list A, list B, and list C. All the medicines in the positive list are classified into one of three reimbursement categories (100%, 75%, or 50%) depending on the illnesses for which they have been approved. Pharmaceuticals used for inpatient care are included in the cost of inpatient services and are provided free of charge to patients. Inpatient drugs are purchased by health service providers.

This article examines the extent to which history forms national identity among Latvian youth. Being a multiethnic country, Latvia provides a unique opportunity to study the role of history in nation‐building among dominant and minority ethnic groups. The majority of Latvia's ethnic minorities are Russian‐speaking; therefore, a peculiarity of the Latvian case is the influence of the historical narratives promoted by Russia. The research problem of the paper is the formation of national identity when a foreign country promotes distorted historical narratives to discredit a state. The empirical findings are based on 30 in‐depth interviews with young people. The main conclusion is that history plays a rather limited direct role in forming national identity among youth in Latvia. The influence of Russia's historical narratives is observable but not as strong as expected in the context of Russia's influence activities.

Kopsavilkums Eduards Veidenbaums piederēja pie spilgtās un talantīgās 19. gadsimta nogales latviešu jauniešu paaudzes. Veidenbaums 1887. gada rudenī iestājās Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē, lai gan sākotnēji apsvēra domu par studēšanu Maskavas Universitātē. Šajā laikā Pēterburgā jurisprudenci studēja Jānis Pliekšāns un vēlākais latviešu komunistu līderis Pēteris Stučka, bet gadu iepriekš Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti bija absolvējis Jānis Čakste. Gadā, kad Veidenbaums iestājās Tērbatas Universitātē, Baltijas guberņās cara administrācija sāka mērķtiecīgu pārkrievošanas jeb rusifikācijas politiku. Viens no svarīgākajiem soļiem šīs politikas īstenošanā tika sperts 1889. gadā, kad Tērbatas Universitāte bija spiesta pāriet uz krievu mācību valodu, nomainot arī lielu daļu pasniedzēju. Šajā laikā, 1888. gadā, Rīgā notika arī Trešie vispārējie dziedāšanas svētki, kas latviešu vidū izraisīja lielu nacionālo pacēlumu. Uz svētkiem ieradās arī Veidenbaums, līdzīgi kā daudzi citi latviešu studenti no Tērbatas, Pēterburgas, Maskavas un citām augstskolām. Vasaras beigās Tērbatā ieradās Eduarda Veidenbauma skolasbiedrs Pēteris Pīpkalējs kopā ar vēlāko Latvijas Republikas izglītības ministru Aleksandru Daugi. Pīpkalējs Daugi iepazīstinājis ar Veidenbaumu. Jauno biedrību, kuras statūtus universitātes rektors apstiprināja 1888. gada 10. novembrī, iesauca tieši Pīpkalēja vārdā-par Pīpkaloniju. Oficiālais biedrības nosaukums bija "Tērbatas Latviešu literāriski zinātniskā biedrība". Tā tika iecerēta kā opozīcija korporācijai "Lettonia", kurā bija apvienojušies aktīvākie latviešu studenti. Veidenbaumam nepatika korporeļu augstprātība, pārspīlētais patriotisms un pārmērīgā alkohola lietošana. Svarīgs aspekts bija arī dārdzība. Turklāt jaunā Latviešu literāri zinātniskā biedrība, kā jau par to liecina tās nosaukums, bija orientēta uz populārzinātnisku darbību. 1890. gada jūnijā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas ārkārtējās sēdes laikā Tērbatas latviešu studenti vienojās ar citu augstskolu studentiem par kopīga rakstu krājuma izdo šanas nepieciešamību-radās krājums "Pūrs". Pavisam Veidenbaums nolasīja četrus referātus, divus no šiem referātiem publicēja "Pūrā". 1892. gada "Pūra" izdevumā bija ievietots Veidenbauma nekrologs. Tajā viņš tika raksturots kā nopietns pasaules un sadzīves apcerētājs. Ar Veidenbauma nāvi Tērbatas Latviešu literāriski zinātniskās biedrības darbība neapstājās. Nepilnu 11 pastāvēšanas gadu laikā Pīpkalonijā darbojās 38 studenti (no tiem 24 studēja medicīnu). Trīs biedrības locekļi vēlāk kļuva par Latvijas Universitātes profesoriem.

No abstract

No abstract