Kopsavilkums Eduards Veidenbaums piederēja pie spilgtās un talantīgās 19. gadsimta nogales latviešu jauniešu paaudzes. Veidenbaums 1887. gada rudenī iestājās Tērbatas Universitātes Juridiskajā fakultātē, lai gan sākotnēji apsvēra domu par studēšanu Maskavas Universitātē. Šajā laikā Pēterburgā jurisprudenci studēja Jānis Pliekšāns un vēlākais latviešu komunistu līderis Pēteris Stučka, bet gadu iepriekš Maskavas Universitātes Juridisko fakultāti bija absolvējis Jānis Čakste. Gadā, kad Veidenbaums iestājās Tērbatas Universitātē, Baltijas guberņās cara administrācija sāka mērķtiecīgu pārkrievošanas jeb rusifikācijas politiku. Viens no svarīgākajiem soļiem šīs politikas īstenošanā tika sperts 1889. gadā, kad Tērbatas Universitāte bija spiesta pāriet uz krievu mācību valodu, nomainot arī lielu daļu pasniedzēju. Šajā laikā, 1888. gadā, Rīgā notika arī Trešie vispārējie dziedāšanas svētki, kas latviešu vidū izraisīja lielu nacionālo pacēlumu. Uz svētkiem ieradās arī Veidenbaums, līdzīgi kā daudzi citi latviešu studenti no Tērbatas, Pēterburgas, Maskavas un citām augstskolām. Vasaras beigās Tērbatā ieradās Eduarda Veidenbauma skolasbiedrs Pēteris Pīpkalējs kopā ar vēlāko Latvijas Republikas izglītības ministru Aleksandru Daugi. Pīpkalējs Daugi iepazīstinājis ar Veidenbaumu. Jauno biedrību, kuras statūtus universitātes rektors apstiprināja 1888. gada 10. novembrī, iesauca tieši Pīpkalēja vārdā-par Pīpkaloniju. Oficiālais biedrības nosaukums bija "Tērbatas Latviešu literāriski zinātniskā biedrība". Tā tika iecerēta kā opozīcija korporācijai "Lettonia", kurā bija apvienojušies aktīvākie latviešu studenti. Veidenbaumam nepatika korporeļu augstprātība, pārspīlētais patriotisms un pārmērīgā alkohola lietošana. Svarīgs aspekts bija arī dārdzība. Turklāt jaunā Latviešu literāri zinātniskā biedrība, kā jau par to liecina tās nosaukums, bija orientēta uz populārzinātnisku darbību. 1890. gada jūnijā Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas ārkārtējās sēdes laikā Tērbatas latviešu studenti vienojās ar citu augstskolu studentiem par kopīga rakstu krājuma izdo šanas nepieciešamību-radās krājums "Pūrs". Pavisam Veidenbaums nolasīja četrus referātus, divus no šiem referātiem publicēja "Pūrā". 1892. gada "Pūra" izdevumā bija ievietots Veidenbauma nekrologs. Tajā viņš tika raksturots kā nopietns pasaules un sadzīves apcerētājs. Ar Veidenbauma nāvi Tērbatas Latviešu literāriski zinātniskās biedrības darbība neapstājās. Nepilnu 11 pastāvēšanas gadu laikā Pīpkalonijā darbojās 38 studenti (no tiem 24 studēja medicīnu). Trīs biedrības locekļi vēlāk kļuva par Latvijas Universitātes profesoriem.