Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks. Pētnieciskās intereses: padomju un nacistu režīma represijas Latvijā, holokausts, Dundagas novada vēsture. Darbā aplūkots stāvoklis Kolkasraga pareizticīgajā draudzē laika posmā no 1934. līdz 1940. gadam. Tas bija nozīmīgs posms Latvijas valsts vēsturē, kurā tika izveidota Kārļa Ulmaņa autoritārā diktatūra un zaudēta valsts neatkarība. Šo notikumu rezultātā mainījās ne tikai Latvijas politiskā un saimnieciskā, bet arī reliģiskā dzīve, kas skāra arī Latvijas Pareizticīgo Baznīcu. Raksts balstīts uz daudziem līdz šim zinātniskajā apritē neizmantotiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dokumentiem un turpina aizsākto pētījumu par Kolkasraga pareizticīgo draudzi, analizējot tās priesteru un draudzes padomes praktisko darbību. Raksta mērķis ir sniegt atsevišķas Kurzemes 20. gadsimta 30. gadu pareizticīgās draudzes darbības apskatu un novērtējumu, lai, cik tālu tas būs iespējams, aplūkotu Pareizticīgās Baznīcas vienas struktūrvienības funkcionēšanas modeli, vienlaikus pētot konkrēto tēmu un sniedzot metodoloģisku materiālu. Balstoties uz pieejamo avotu materiālu par Kolkasraga draudzi, jāsecina, ka to raksturoja reliģiskās dzīves duālisms. No vienas puses, draudzi vadošais priesteris bija tieši atkarīgs no baznīcu skarošajām politiskajām pārmaiņām un vadījās no rīkojumiem, ko saņēma no augstāk stāvošajiem hierarhiem. No otras puses, draudzes locekļiem pirmajā vietā bija praktiskas vietējās dzīves problēmas, kuru starpā svarīgākais bija draudzes īpašumu jautājums. Atslēgas vārdi: Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Kolkasraga Kristus Piedzimšanas draudze, Dundagas pagasts, Kolkas ciems. * Raksts izstrādāts pētniecības programmas "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām" ietvaros.

Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece. Pētnieciskās intereses: Latvijas 20. gadsimta vēsture, padomju režīma ietekme uz Latvijas sabiedrību. Raksts veltīts Latvijas historiogrāfijā līdz šim maz pētītam jautājumam-partijas kontroles un sodu sistēmai un tās pielietošanai nomenklatūras uzvedības regulēšanā. Balstoties uz Latvijas Komunistiskās partijas institūciju arhīviem, rakstā analizēti partijas ētikas pamatprincipi, sodi un kontrolējošās institūcijas, kā arī sodīšanas politikas attīstība saistībā ar tādiem partijas ētikas normu pārkāpumiem kā šķiriskās modrības zaudēšana, dienesta stāvokļa izmantošana un sadzīves morāles pārkāpumi. Atslēgas vārdi: partijas ētika, nomenklatūra, partijas kontrole, šķiriskuma prin cips, dienesta stāvokļa izmantošana, sadzīves morāle. * Raksts izstrādāts projekta "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reli ģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aiz vēstures līdz mūsdienām" ietvaros.

Pēc Latvijas Republikas neatkarības pasludināšanas 1918. gadā tās teritorijā bija izveidojusies ārkārtīgi sarežģīta un nestabila politiskā situācija. Latvijas teritorijā dzīvojošie krievu sabiedrības pārstāvji šo situāciju uztvēra dažādi, tādēļ krievu kopiena sadalījās vairākās sociālās un politiskās grupās. Katrai no tām bija sava politiskā orientācija un nākotnes vīzija. Šī raksta mērķis ir, balstoties uz sabiedrisko organizāciju izdevumiem, periodiku un laikabiedru atmiņām, sniegt ieskatu par 1919. gada notikumiem, to vērtējumu Latvijas krievu civiliedzīvotāju un Neatkarības kara dalībnieku skatījumā. Norises Latvijas teritorijā atspoguļotas no krievu, latviešu, sabiedroto, vācbaltiešu, boļševiku pretinieku un padomju varas pārstāvju pozīcijām. Rakstā skatīti notikumi, kas risinājās 1919. gada pirmajā pusē līdz 1919. gada jūlijam, kad Latvijas valdībai lojālās krievu karaspēka daļas devās uz Krievijas Ziemeļrietumu fronti. Pētniecības gaitā tika gūta atziņa, ka aplūkotā laika posma komplicētajos apstākļos Latvijas krievu sabiedrībā valdošais noskaņojumu spektrs vēl nebija ieguvis konkrētas aprises.

Pārskats izstrādāts pētniecības programmas ZD2015/AZ85 "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām" ietvaros.

Rakstā ir paskaidrota Baltijas teritorijā saglabājušos vēsturisko ozolkoka būvelementu koksnes gadskārtu platuma pārmaiņu dinamikas izpētes starptautiskā mēroga nozīme un uzrādīti pirmie Latvijā rezultāti, kas gūti ozolu gadskārtu absolūto ilggadējo hronoloģiju sastādīšanā. No vietējo ozolu gadskārtu platuma datiem sastādītās ilggadējās hronoloģijas ir izmantojamas ne vien citu ozolkoka darinājumu drošākai dendrohronoloģiskajai datēšanai, bet arī tālu transportētu ozola kokmateriālu izcelsmes rajona noskaidrošanai. Šī informācija ir nozīmīga koksnes eksporta vēstures izpētē. Pēdējos gados Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Dendrohronoloģijas laboratorijā ir sastādītas pirmās vietējo ozolu gadskārtu platuma indeksu vidējo indeksu laikrindas un hronoloģijas, kuras kopā attiecas uz laikposmu no 919. līdz 1731. gadam. Turpmāk tās ir plānots pakāpeniski pilnveidot, lai tās reāli varētu izmantot Latvijas teritorijā senāk augušu ozolu koksnes identificēšanai.