Dr. hist., Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks. Pētnieciskās intereses: padomju un nacistu režīma represijas Latvijā, holokausts, Dundagas novada vēsture. Darbā aplūkots stāvoklis Kolkasraga pareizticīgajā draudzē laika posmā no 1934. līdz 1940. gadam. Tas bija nozīmīgs posms Latvijas valsts vēsturē, kurā tika izveidota Kārļa Ulmaņa autoritārā diktatūra un zaudēta valsts neatkarība. Šo notikumu rezultātā mainījās ne tikai Latvijas politiskā un saimnieciskā, bet arī reliģiskā dzīve, kas skāra arī Latvijas Pareizticīgo Baznīcu. Raksts balstīts uz daudziem līdz šim zinātniskajā apritē neizmantotiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dokumentiem un turpina aizsākto pētījumu par Kolkasraga pareizticīgo draudzi, analizējot tās priesteru un draudzes padomes praktisko darbību. Raksta mērķis ir sniegt atsevišķas Kurzemes 20. gadsimta 30. gadu pareizticīgās draudzes darbības apskatu un novērtējumu, lai, cik tālu tas būs iespējams, aplūkotu Pareizticīgās Baznīcas vienas struktūrvienības funkcionēšanas modeli, vienlaikus pētot konkrēto tēmu un sniedzot metodoloģisku materiālu. Balstoties uz pieejamo avotu materiālu par Kolkasraga draudzi, jāsecina, ka to raksturoja reliģiskās dzīves duālisms. No vienas puses, draudzi vadošais priesteris bija tieši atkarīgs no baznīcu skarošajām politiskajām pārmaiņām un vadījās no rīkojumiem, ko saņēma no augstāk stāvošajiem hierarhiem. No otras puses, draudzes locekļiem pirmajā vietā bija praktiskas vietējās dzīves problēmas, kuru starpā svarīgākais bija draudzes īpašumu jautājums. Atslēgas vārdi: Latvijas Pareizticīgā Baznīca, Kolkasraga Kristus Piedzimšanas draudze, Dundagas pagasts, Kolkas ciems. * Raksts izstrādāts pētniecības programmas "Latvijas teritorija kā dažādu kultūrtelpu, reliģiju, politisko, sociālo un ekonomisko interešu saskarsmes zona no aizvēstures līdz mūsdienām" ietvaros.

The article is dedicated to the activities of the small Orthodox congregations of Kolkasrags and Dundaga during the 1920-1930's. The reflection and analysis of problems encountered by both congregations is based on archival documents and periodicals of the Latvian Orthodox Church. The main problems faced by the congregations were rather similar: lack of funds, absence of priests and frequent replacement of priests. In Dundaga, as it is a larger Latvian parish centre, the living conditions were much better than in Kolka, and it is a reason why Dundaga parish was also wealthier. However, the congregations of both parishes could not freely proceed with their economic activities without a special permission of the Synod, and in 1940 all deposits were irreversibly lost. Neither in Kolka nor Dundaga the religious differences were an obstacle to the close contacts at a family level, and religious affiliation of people did not cause any serious conflicts.

The secret correspondence of the Ventspils District Committee of the Latvian Communist (Bol-shevik) Party (LC(b)P) with the Prosecutor’s Office, the Interior and the State Security Institutions dur-ing the last years of the district’s existence, from 1945 to 1949, shows how the Communist Party man-aged and controlled life in the region. The research is based on the scope of documents dedicated to Ventspils District Committee of the LC(b)P. The secret correspondence covers the following issues: collection of compromising materials on the nominees; abuse of authority performed by officials and military personnel; events organized by the Ministry of the Interior and the Ministry of State Security in Ventspils District on election days of the Supreme Council, local councils and the People's Court; sending the best communists to work in the sys-tem of the Ministry of the State Security and the Ministry of the Interior, as decided by the Central Committee Bureau of LC(b)P; the staff conflicts within the Interior and State Security Institutions; defi-ciencies in the work of people's courts; non-compliance with the fire safety regulations, etc.

Rakstā aplūkota Dundagas Sv. Konstantīna un Helēnas pareizticīgās draudzes dzīve no 1918. līdz 1936. gadam. Teritoriāli lielākā Latvijas pagasta nelielās pareizticīgās kopienas nopietnākie izaicinājumi šajā laika posmā bija ilgstoši neatrisinātais nekustamā īpašuma piederības jautājums un ar to saistītie tiesvedības procesi, kā arī uz vietas dzīvojoša priestera atrašana. Pētījums balstīts uz daudziem zinātniskajā apritē nebijušiem Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dokumentiem.