Hibrīddraudu konceptam ir pieaugoša nozīme izpratnes veidošanā par drošības fenomena daudzdimensionālo dabu mūsdienās. Pasaulē ir izstrādāta virkne pētījumu, kas pamatā raksturo hibrīddraudus kā arvien biežāk lietotu valsts un nevalstisku aktoru naidīgu, koordinētu rīcību, kas ietver divus vai vairākus draudus vienlaikus un ir vērsta uz kaitējuma nodarīšanu mērķa valstij. Latvijā līdz šim veiktā hibrīddraudu pētniecība galvenokārt tikusi koncentrēta uz Krievijas Federācijas realizētajām ietekmes aktivitātēm. Daudz mazāk uzmanības pievērsts hibrīddraudu uztveres īpatnībām un to ietekmei uz politiskajiem procesiem. Šajā nodaļā analizēts Latvijas iedzīvotāju skatījums par viņu apdraudētību šādās hibrīddraudu grupās: informācijas drošība; ārēja iejaukšanās valsts iekšējās lietās; kiberuzbrukumi; infrastruktūras un enerģētikas drošība; drošība pret cilvēku izraisītiem apdraudējumiem/katastrofām. Līdzās iedzīvotāju subjektīvās uztveres analīzei apskatīts arī tas, kā un vai vietējās pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju bažām par hibrīdajiem apdraudējumiem. Analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji identificē atsevišķas hibrīddraudu grupas kā būtiskus izaicinājumus savai drošībai. Īpaši tas attiecas uz informatīvajiem draudiem un kiberdraudiem, kā arī uz iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Savukārt rīcībpolitikas analīze pašvaldību līmenī liecina par to, ka tās reti saredz savu lomu drošības stiprināšanā hibrīddraudu sektorā.