No abstract

Nodaļā atspoguļoti drošības subjektīvās uztveres izpētes svarīgākie metodoloģiskie aspekti, kuri izmantoti Latvijas iedzīvotāju viedokļu noskaidrošanai empīrisko datu ieguvē. Drošības izzināšanai Latvijā ir senas tradīcijas, tomēr tās subjektīvie aspekti nav pietiekami apzināti. Tiem ir īpaša loma laikā, kad valstī tiek ieviesta visaptverošā valsts aizsardzība, kurā iedzīvotāji ir ne tikai drošības patērētāji, bet arī radītāji. Izpētes metodoloģisko rāmējumu veido šādi secīgi soļi: sabiedriskās domas apaujas rezultātu analīze, kas liecina par iedzīvotāju dominējošām attieksmēm pret drošību valstī, pētāmo drošības sektoru identificēšana, attiecīgu indikatoru izvēle katram no tiem, pārvaldības indikatoru noteikšana kopumā un atbilstoši katram sektoram, fokusa grupu interviju veikšanas ietvars, pašvaldības darbinieku intervēšana atbilstoši iegūtajiem datiem par subjektīvo uztveri attiecīgajā kopienā un rekomendāciju izstrāde, kas balstīta pētījumu rezultātos. Izstrādātais un lietotais Latvijas iedzīvotāju drošības subjektīvās uztveres metodoloģiskais rāmējums ļauj iegūt dažādus datus indivīda, grupas, kopienas un valsts līmenī, tādējādi veidojot politiku, kura atbilst iedzīvotāju vajadzībām un rada nosacījumus iesaistei visaptverošā valsts aizsardzībā.

The aim of this article is to assess the extent of cooperation between municipalities and Latvia’s Russian-speaking minority towards the goal of securing its inclusion in the local governance of the nation. The research is split into two main parts. First, an analytical framework is established using governance theories, with a particular focus on the criteria of fairness and competences. Second, an empirical framework analyses various determi- nants on the basis of a case study of the Riga city municipality. The authors conclude that there is notable progress in the creation of formal frameworks fostering inclusiveness, in particular in public administration and legislation. However, several disadvantages are still observed when the attempts at inclusion encounter the two aforementioned criteria. As a result, the overall forms and initiatives towards cooperation fail to engender an environment that would foster new competencies or values for the general public or par- ticular stakeholders.

No abstract

Hibrīddraudu konceptam ir pieaugoša nozīme izpratnes veidošanā par drošības fenomena daudzdimensionālo dabu mūsdienās. Pasaulē ir izstrādāta virkne pētījumu, kas pamatā raksturo hibrīddraudus kā arvien biežāk lietotu valsts un nevalstisku aktoru naidīgu, koordinētu rīcību, kas ietver divus vai vairākus draudus vienlaikus un ir vērsta uz kaitējuma nodarīšanu mērķa valstij. Latvijā līdz šim veiktā hibrīddraudu pētniecība galvenokārt tikusi koncentrēta uz Krievijas Federācijas realizētajām ietekmes aktivitātēm. Daudz mazāk uzmanības pievērsts hibrīddraudu uztveres īpatnībām un to ietekmei uz politiskajiem procesiem. Šajā nodaļā analizēts Latvijas iedzīvotāju skatījums par viņu apdraudētību šādās hibrīddraudu grupās: informācijas drošība; ārēja iejaukšanās valsts iekšējās lietās; kiberuzbrukumi; infrastruktūras un enerģētikas drošība; drošība pret cilvēku izraisītiem apdraudējumiem/katastrofām. Līdzās iedzīvotāju subjektīvās uztveres analīzei apskatīts arī tas, kā un vai vietējās pašvaldības reaģē uz iedzīvotāju bažām par hibrīdajiem apdraudējumiem. Analīzes rezultātā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji identificē atsevišķas hibrīddraudu grupas kā būtiskus izaicinājumus savai drošībai. Īpaši tas attiecas uz informatīvajiem draudiem un kiberdraudiem, kā arī uz iespējamu iejaukšanos valsts iekšējās lietās. Savukārt rīcībpolitikas analīze pašvaldību līmenī liecina par to, ka tās reti saredz savu lomu drošības stiprināšanā hibrīddraudu sektorā.