Raksts veltīts nozīmīgas un samērā daudzskaitlīgas Latvijas nacionālās minoritātes – lietuviešu – darbībai Neatkarības kara laikā 1918.–1920. gadā. Apskatītas lietuviešu skaita un sastāva pārmaiņas pēc Pirmā pasaules kara, analizēta lietuviešu nacionāla rakstura darbība politiskajā, sabiedriskajā un kultūras jomā faktiski pilnībā jaunā situācijā – neatkarīgā Latvijas valstī, kā arī lietuviešu piedalīšanās militārajos procesos Latvijā, atrodoties Latvijas armijas rindās un valsts struktūrās. Minētie jautājumi aplūkoti Latvijas un Lietuvas sarežģīto attiecību kontekstā.
Rakstā aplūkota situācija Latvijā Neatkarības kara laikā 1919.–1920. gadā no līdz šim nepētīta sociālās dzīves aspekta – Latvijas armijas karavīru veiktajiem noziegumiem pret civiliedzīvotājiem, kā piemēru izmantojot smagāko noziegumu analīzi. Secināts, ka Latvijas armijas karavīru noziegumi pret civiliedzīvotājiem, līdzīgi kā citu Eiropas valstu armijās, bija ilgstošās karadarbības un tās izraisītās demoralizācijas sekas, kam Latvijas gadījumā pievienojās arī vēsturiski sarežģītās attiecības ar vācbaltiešiem. Esošajā situācijā noziegumi tika izmeklēti, taču saņemtais sods bija neadekvāti viegls vai noziedzīgie nodarījumi netika sodīti vispār.
<p style="margin-right: 0.01cm; margin-bottom: 0cm; line-height: 150%;" align="JUSTIFY"><a name="_GoBack"></a> <span style="font-family: Times New Roman,serif;"><span style="font-size: medium;"><span lang="lv-LV">Artykuł porusza kwestię początków, nawiązania międzypaństwowych stosunków łotewsko-polskich w 1919 r. Kiedy sytuacja polityczna i wojskowa na Łotwie ustabilizowała się, wkrótce pojawiło się także zagadnienie nawiązania kontaktów między łotewskimi i polskimi ruchami politycznymi, których geneza sięgała jeszcze okresu końca XIX w. Już wiosną i latem 1919 r. wyraźnie zaznaczyły się warunki, które w końcu tego roku doprowadziły do określonej łotewsko-polskiej współpracy wojskowej i politycznej. W artykule zanalizowano motywy oraz cele obydwu stron, pierwsze kontakty obu delegacji na Konferencję Pokojową w Paryżu i te mające miejsce na Łotwie, wpływy ziemiaństwa polskiego Łatgalii (b. Inflant Polskich) na stosunek Polski do tego obszaru, ustanowienie łotewsko-polskich stosunków wojskowych oraz ich rozwój latem, a następnie pobyt pierwszej łotewskiej delegacji rządowej w Polsce we wrześniu 1919 r. Właśnie latem tego roku nastąpiło stosunkowo dobrze widoczne zbliżenie obydwu państw, co było wywołane pewnymi wspólnymi interesami, a przede wszystkim zagrożeniem ze strony tych samych wrogów – bolszewickiej Rosji i reakcyjnego czynnika niemieckiego w regionie.</span></span></span></p>
scite is a Brooklyn-based organization that helps researchers better discover and understand research articles through Smart Citations–citations that display the context of the citation and describe whether the article provides supporting or contrasting evidence. scite is used by students and researchers from around the world and is funded in part by the National Science Foundation and the National Institute on Drug Abuse of the National Institutes of Health.